Sākts «Rail Baltica» ātrgaitas dzelzceļa elektrifikācijas iepirkums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Trešdien, 1. jūnijā, "Rail Baltica" kopuzņēmums "RB Rail" izsludinājis publisko iepirkumu par "Rail Baltica" enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanu un būvniecību visai "Rail Baltica" pamattrasei, kas aptver vairāk nekā 870 kilometrus Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, informēja "RB Rail".

Enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības darbu iepirkšana konsolidētā veidā – no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, un no Kauņas līdz Viļņai ir lielākais dzelzceļa elektrifikācijas projekts Eiropā, kas tiks īstenots kā vienots projekts. "RB Rail" pārstāvji norāda, ka šāda pieeja ļaus pilnībā ievērot drošības un savietojamības prasības, kā arī gūt papildu labumu no apjomu radītiem ietaupījumiem un paplašināt pozitīvo ietekmi uz vidi.

Iepirkums tiks organizēts divos posmos un to plānots noslēgt līdz 2023.gada beigām. Galvenās enerģijas apakšsistēmas projekta darbības jomas ietver šādas komponentes - augstsprieguma pārvades līnijas dzelzceļa vilces apakšstaciju pieslēgšanai pie publiskajiem augstsprieguma elektrotīkliem, dzelzceļa vilces apakšstacijas, gaisvadu kontakttīkla sistēmu un enerģijas vadības komandu sistēmu un citas komponentes, kas ir tieši saistītas ar enerģijas apakšsistēmu.

"RB Rail" Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs Žans Marks Bedmārs norādīja, ka šī ir pirmā reize, kad šāda mēroga un apjoma iepirkums tiek organizēts trīs Eiropas valstīs ar mērķi nodrošināt vienotu enerģijas apakšsistēmu ar vienotiem ekspluatācijas uzturēšanas noteikumiem un savietojamības prasībām vairākās valstīs.

Praksē šī pieeja nozīmē arī nepieciešamību risināt izaicinājumus attiecībā uz pārrobežu posmiem, un "Rail Baltica" ir trīs pārrobežu posmi – starp Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. Kopējais dubultsliežu ceļa garums 870 kilometri nozīmē, ka būs nepieciešamība pēc vairāk nekā 2000 kilometriem kontakttīkla, aptuveni 4350 tonnām vara materiālu un aptuveni 50 000 mastu. "Rail Baltica" patērētā elektroenerģija būs 900 gigavatstundas gadā, kas katrā Baltijas valstī radīs valsts elektroenerģijas patēriņa pieaugumu 3% apmērā.

“Plānojot lielu pārrobežu dzelzceļa elektrifikācijas projektu visā Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, savienotu ar Poliju, ir jāizveido cieša sadarbība starp valsts iestādēm, projektā ir pārliecinoši jāiesaista elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori un elektroenerģijas piegādātāji, vienlaikus maksimāli palielinot projekta ieguldījumu ES enerģētikas un transporta politiku, Eiropas zaļā kursa un valstu dekarbonizācijas plānu īstenošanā,” sacīja Bedmārs. Viņš norādīja, ka  jau vairākus gadus un vēl pirms Eiropas zaļā kursa "Rail Baltica" projekta īstenotāji ir analizējuši dzelzceļa līnijas ietekmi uz vidi attiecībā uz vilciena vilcei patērēto enerģiju. "Stingri nosacījumi ietekmes uz vidi samazināšanai ir neatņemama "Rail Baltica" elektrifikācijas sastāvdaļa. Piemēram, kopējās vilces ķēdes energoefektivitāte būs vairāk nekā 85%, bet komponentu kalpošanas laiks būs 50 gadi vai vairāk," piebilda Bedmārs.

Projektā izvēlētā inovatīvā vilces elektroapgādes tehnoloģija – statisko frekvenču pārveidotāju (SFC) tehnoloģija – arī ir viens no veidiem, kas nodrošina elastīgu un efektīvu sistēmas integrāciju starp valstīm.

KONTEKSTS:

"Rail Baltica" projektā energoapgādes apakšsistēmas izstrādi īsteno uzņēmumu apvienība, ko veido “DB Engineering & Consulting GmbH”; “IDOM Consulting, Engineering, Architecture”, “S.A.U. un Italferr S.p.A.” ar kopējo līguma summu 23,2 miljonu eiro apmērā.

"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.

Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026. gadā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti