Avoti Londonā pauž viedokli, ka šīs nedēļas sarunas ir ārkārtīgi nozīmīgas, jo vai nu tās ievērojami pavirzīsies uz priekšu, vai arī ir lemtas pilnīgai neveiksmei. Šādā gadījumā arvien biežāk izskan minējumi, ka "Brexit" sarunvedējus malā varētu pastumt Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības padomes līderi, cenšoties panākt krīzes politisku risinājumu.
Katra nākamā sarunu kārta par Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes turpmākajām tirdzniecības attiecībām tiek gaidīta ar piesardzīgu optimismu, cerot uz to, ka smagnējās diskusijas beidzot nesīs gaidīto progresu. Šajā nedēļā sāksies jau astotais sarunu posms, taču noskaņojums abās Lamanša kanāla pusēs nebūt nav tas optimistiskākais. Avoti Dauningstrītā britu medijiem vēsta, ka vai nu šajā sarunu kārtā tiešām tiks piedzīvots izrāviens, vai arī šīs sarunas vienkārši noslēgsies jau šajā nedēļā.
Lai arī šāds bezvienošanās scenārijs vismaz Eiropas pusē tiek uzskatīts par ļoti nevēlamu, paši britu politiķi turpina uzsvērt, ka patiesībā nekāda bezvienošanās scenārija nemaz nav, jo izstāšanās dokuments ir panākts un apstiprināts. Pārējais jau esot tikai formalitātes. Arī britu premjerministrs Boriss Džonsons pagājušajā nedēļā uzsvēra, ka Apvienotā Karaliste ir gatava dažādiem scenārijiem:
"Mēs, protams, esam gatavi jebkādai notikumu attīstībai. Taču mums ir jābūt pārliecinātiem, ka cilvēki saprot – gada beigās, neatkarīgi no sarunu iznākuma, mēs pametam Eiropas Savienību un pārejas periodu. Mēs to pārdzīvosim. Ir svarīgi, lai mūsu partneri saprot, ka Apvienotā Karaliste darīs to, kas tai ir jādara. Ja mums būs vajadzīgs Austrālijas stila risinājums un līgums, tad mēs to sasniegsim, un mēs uzplauksim neatkarīgi no nekā. Viņi, protams, var būt saprātīgi un piedāvāt mums Kanādas risinājumu, un es ceru, ka viņi tā rīkosies. Taču, kā jau es teicu – mēs esam gatavi jebkādai notikumu attīstībai," norāda Džonsons.
Kā nedēļas nogalē paziņoja britu galvenais "Brexit" sarunvedējs Deivids Frosts, Lielbritānija noteikti nebūs tā puse, kas šajās sarunās nobīsies pirmā. Intervijā “Mail on Sunday” Deivids Frosts uzsvēra, ka iepriekšējā Terēzas Mejas valdība ne reizi vien blefoja un šis blefs tika atklāts, taču pašreizējā Ministru kabineta uzdevums esot likt skaidri saprast, ka Londona savos piedāvājumos ir pilnīgi nopietna.
Frosts uzskata, ka Eiropas Savienība joprojām nespēj uztvert Apvienoto Karalisti kā neatkarīgu valsti, taču Lielbritānija nekad nebūšot tikai Eiropas Savienības kliente un arī neļaušot, lai vienlīdzīgā spēles laukuma princips uz mūžu pakļauj britus Eiropas noteikumiem un prasībām.
Taču, kā norādījis Eiropas Savienības galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē, runa jau neesot tikai par to, ka Lielbritānija vēlētos noteikt pati savus standartus. Problēma rodas tad, ja mērķis ir kropļot konkurenci. Pēc Barnjē vārdiem, ir ļoti daudz sfēru, kurās Lielbritānija ir gatava atteikties no tās pašreizējiem standartiem. Kā vienu no piemēriem Eiropas sarunvedējs min pārtikas nozari:
"Lielbritānija vēlas atgriezties pie aizsardzības ne tikai pēc ģeogrāfiskiem principiem, kas noteikti izstāšanās līgumā. Viņi nav snieguši mums nekādas garantijas par turpmāko sanitāro un fitosanitāro režīmu, kas tiks ieviests ar nākamā gada 1. janvāri. Kā mēs varam panākt progresu jautājumos par sanitārajām un fitosanitārajām problēmām, ja mums nav ne mazākās nojausmas par to, kā attīstīsies britu sistēma? Šīs nav kaut kādas tehnokrātiskas detaļas. Tie ir pamatprincipi. Uz spēles ir likti desmitiem tūkstoši darbavietu un cilvēku iztika, mūsu veselības drošība un labklājība, mūsu apkārtējā vide, klimats un mūsu pamattiesības," uzsvēra Barnjē.
Pēdējo nedēļu laikā ir aktualizējušās diskusijas arī par to, kā tieši risināsies turpmākās sarunas no Eiropas puses. Tā, piemēram, Eiropas Parlamenta pārstāvji ir norādījuši, ka tirdzniecības līguma teksts būtu jāpanāk vēlākais līdz 31. oktobrim.
Tāpat ir izskanējusi informācija, ka Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena varētu pastumt malā gan Mišelu Barnjē, gan Deividu Frostu, lai breksita jautājumam panāktu augstākā līmeņa politisko risinājumu. Tiek pieļauts, ka šādu soli komisijas prezidente kopīgi ar Eiropas Savienības Padomes prezidentu Šarlu Mišelu un Eiropadomes prezidējošās valsts Vācijas kancleri Angelu Merkeli varētu spert pēc 16. septembra, kad paredzēta viņas “State of the Union” uzruna par situāciju Eiropas Savienībā.
