Jau nākamā gada beigās no Kilingi-Nommes pilsētas Igaunijā līdz Rīgai stiepsies jauna elektropārvades līnija. To būvē uzņēmums “Augstsprieguma tīkls”, lai palielinātu pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecību un veicinātu Baltijas valstu enerģētisko neatkarību.
Būvdarbi tiks sadalīti vairākos posmos, un tos ir iecerēts pabeigt līdz 2020. gada beigām, tomēr, kā Latvijas Radio pastāstīja pārvades sistēmas operatora „Augstsprieguma tīkls” valdes loceklis Arnis Staltmanis, tūlīt pēc jaunās līnijas pabeigšanas ir plānots rekonstruēt abus jau esošos Latvijas-Igaunijas 330 kilovoltu starpsavienojumus, to rekonstrukcijas darbus ir plānots pabeigt līdz 2024. gadam, bet pēc tam, pateicoties lielākai starpsavienojumu jaudai, pieaugs iespējas iegādāties lētāku elektroenerģiju no Skandināvijas.
Pirmie divi posmi Igaunijas - Latvijas starpsavienojumi no Valmieras uz Tartu un Tsirgulinu izbūvēti pagājuša gadsimta 60. un 70. gados. Lai palielinātu caurlaides jaudas starp abām valstīm, pēc 2020. gada plānots tās rekonstruēt, bet līdz tam - ekspluatācijā nodot jauno elektropārvades līniju. Šobrīd norisinās trases pirmā posma būvniecība, kas noslēgsies septembrī.
“Tālāk jaunbūvējamā elektropārvades līnija iet pa vecās līnijas trasi līdz Saulkrastiem. No Saulkrastiem līdz Rīgai atkal ir pilnīgi pa jaunu, tukšu vietu būvēta līnija,” stāstīja - pilnsabiedrības "EE-LV Interconnection" projektu vadītājs Kaspars Sants.
Trases kopējais garums būs 176 kilometri un tā šķērsos 11 pašvaldības.
“Mēs skatāmies pozitīvi, un varbūt, ka tas dos nākotnē kādas pozitīvas lietas, ja runājam par energoresursu pieejamību un tarifiem,” Alojas novada domes priekšsēdētājs Valdis Bārda.
“Šis ir valstiski svarīgs objekts. Līdzīgi kā Kurzemē tika izbūvēts šis Kurzeme loks, tā arī šeit, pie mums starp novadu robežām tiek būvēta nākamā kārta. Varbūt arī tam, es ceru, sekos kādas tarifu izmaiņas,” sacīja Mazsalacas novada pašvaldības izpilddirektors Ritvars Sirmais.
Ceturtdien, paceļot pirmo jaunās augstsprieguma elektrolīnijas balstu, Latvija ir soli tuvāk enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, drošai un ekonomiski pieejamai elektroapgādei - tā par projekta ieguvumiem teic uzņēmuma “Augstsprieguma tīkls” pārstāvji.
Igaunijas - Latvijas trešais starpsavienojums ļaus palielināt pārrobežu elektroenerģijas tirdzniecību, līdz ar ko nākotnē patērētāji ieguvumus varētu izjust arī savos maciņos.
Tik drīz gan cenu izmaiņas tarifos tirgū gan nebūs, jo līdz 2024. gadam “Augstsprieguma tīkls” kopā ar igauņu kolēģiem rekonstruēs esošās 330 kV līnijas. Tas būs solis tuvāk Baltijas valstu energosistēmu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu, panākot lielāku neatkarību no Krievijas elektroenerģijas.
„Augstsprieguma tīkla” rīkotajā iepirkumā par jaunā starpsavienojuma būvdarbiem uzvarēja pilnsabiedrība „EE-LC Interconnection”, kuras piedāvātā līgumcena ir 74,3 miljoni eiro.
