Sāk Latvijas rudzu eksportu uz parasti gandrīz slēgto Krievijas tirgu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmums “Agerona” uzsācis Baltijas valstīs audzēto rudzu eksportu uz Krieviju, kuras rudzu tirgus līdz šim bija tikpat kā slēgts un kura pati bija graudu eksportētājvalsts.  Taču pagājušā gada sausuma dēļ Krievijā radies augstās  kvalitātes rudzu deficīts, paziņojumā medijiem skaidroja “Agerona”.

Eksportam no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem kopš gada sākuma šobrīd iepirkts jau vairāk nekā 12 000 tonnu rudzu. Lielākā daļa jeb 85% rudzu iepirkuma veido Latvijas zemnieku izaudzētie graudi, informēja uzņēmums.

Krievijas tirgus Baltijas rudziem atvēries, jo Krievijā sliktas pērnā gada ražas un liela rudzu izstrādājumu pieprasījuma dēļ radies augstākās kvalitātes rudzu deficīts.

“Krievija tradicionāli ir viena no graudu eksporta lielvalstīm, taču pērn daudzi Krievijas reģioni piedzīvoja ilgstošu sausumu, kā rezultātā radies rudzu iztrūkums. Tas Latvijas lauksaimniekiem pavēris ceļu graudu importam uz parasti teju slēgto Krievijas tirgu, kas ir liels izaicinājums gan sanitāro normu, gan sarežģīto muitas procedūru dēļ. Prognozējams, ka šogad rudzu eksports uz Krieviju turpināsies līdz šīs vasaras jaunās ražas mēnešiem – jūlijam-augustam,” skaidroja “Agerona” izpilddirektors Jaroslavs Orbidāns.

Latvija graudu eksportam uz Krieviju atrodas ģeogrāfiski izdevīgākā pozīcijā nekā citas Eiropas valstis, un preču piegādei uz Krieviju šobrīd tiek izmantots sauszemes transports - dzelzceļš.

Krievijā šobrīd ir pieprasījums pēc augstākās kvalitātes graudiem, kādus Latvijas lauksaimnieki spēj nodrošināt. Šajā pavasarī uz Krieviju kā konvencionālās kvalitātes graudi tiek eksportēti arī Latvijas bioloģisko saimniecību izaudzētie rudzi. 

“Lielā pieprasījuma dēļ uzņēmums šobrīd uzpērk rudzus no Latvijas lauksaimniekiem, kas vēl nav realizējuši pagājušā gada sezonas produkciju. Tā kā mūsu bioloģisko rudzu tradicionālās uzpircējvalstis Vācija, Dānija, Somija un Polija šogad pērnā gada labās ražas dēļ savu tirgu ar produkciju var nodrošināt pašas un pieprasījums pēc rudziem kopumā Eiropā ir ļoti mazs, bioloģiskos rudzus kā parastos zemnieki spiesti pārdot par zemāku cenu, jo noliktavās jāatbrīvo vieta jaunajai ražai,” skaidroja Orbidāns.

Rudzu pārprodukcija Eiropas valstīs skaidrojama ne tikai ar pērnā gada labo ražu, bet arī ar augstajām rudzu cenām 2018. gadā, tāpēc daudzi lauksaimnieki lielākā daudzumā rudzus sēja arī 2019. gadā. Tajā pašā laikā pieprasījums pēc rudziem tirgū nav mainījies, jo to pielietojums ir ierobežots.

Rudzi pārsvarā tiek izmantoti tikai rudzu miltu ražošanai, salīdzinoši neliela daļa nonāk lopbarībā, kā arī šo graudaugu kultūru var  izmantot spirta ražošanā, kur tai kā izejvielai gan ir citas lētākas alternatīvas, to vidū kukurūza un tritikāle.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti