Dienas ziņas

Orientējoties apgūst Latvijas vēsturi

Dienas ziņas

Pastkastīšu stāvoklis Ventspilī

Valsts tiesājas ar Lipmaniem

Sāk izskatīt valsts prasību pret «Grindeks» akcionāriem Lipmaniem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Valsts pret “Grindeks” akcionāriem Lipmaniem. Šādu tiesvedību, kur Privatizācijas aģentūra cer piedzīt no akcijām negūto peļņu – vairāk nekā divus miljonus eiro -, ceturtdien, 20.septembrī, sāka Vidzemes priekšpilsētas tiesa. Lai gan līdzšinējā tiesvedībā ar šādu pašu prasību mazākuma akcionārs Lipmaniem ir zaudējis, valsts pārstāvis tiesā uzskata, ka šoreiz tā nebūs.   

Prasība pret Lipmaniem ir par astoņus gadus seniem notikumiem. Finanšu un kapitāla tirgus komisija atklāja, ka 2010.gadā Lipmanu ģimene kļuvusi par zāļu ražotāja “Grindeks” vairākuma akcionāru, bet nav pildījusi likumu par obligāto akciju atpirkšanu no mazajiem akcionāriem.

Tobrīd “Grindeks” akciju cena bija 6 eiro par akciju. Lipmaniem tās būtu bijis jāatpērk par 12 eiro. Līdz ar to visiem, kas pārdeva savas akcijas par zemāku summu, ir radīti zaudējumi. Pieci procenti akciju pienācās valstij, un zaudējumi ir radīti par vismaz diviem miljoniem eiro.

“Viņš ir saņēmis par to sodu, ir tikusi piemērota soda nauda, un turklāt šie apstākļi vai fakts, ka šis pārkāpums ir bijis, ir pārbaudīts divās tiesu instancēs. Kas viennozīmīgi pateikušas, ka pienākums bija, bet tas nav darīts,” uzsvēra zvērināts advokāts, Privatizācijas aģentūras pārstāvis Mārtiņš Mežinskis.

Uz ceturtdienas sēdi atnākuši citi mazākuma akcionāri, kuri grib saprast, vai viņiem ir jēga tiesāties ar Lipmaniem vai nav.

Tieši ar šādu pat prasību tiesā vērsās arī mazākuma akcionārs Leonīds Mohovikovs, taču tiesa viņa prasību slēgtā sēdē noraidīja.

“Un īstenībā tas tiesas spriedums līdz ar to arī ir slēgts un nepieejams nevienam. Un tas skar apmēram 12 – 15 000 akcionāru. Es esmu redzējis akcionāru sarakstu, tā ir bieza mape. Ļoti bieza mape,” stāstīja AS “Grindeks” mazākuma akcionārs Jānis Meijubers.

Lipmanu pārstāvji gan nešaubās, ka arī šoreiz tiesa lems līdzīgi.

Tad, kad valsts Lipmaniem uzlika par pienākumu piedāvājumu atpirkt akcijas izteikt,  viņi to pārsūdzēja, bet visās instancēs zaudēja. Pirms galīgā tiesas sprieduma viņi nelielu akciju daļu pārdeva un juridiski vairs nebija 50 procentu akciju turētāji.

“Mēs esam cietuši zaudējumus. Ikviens no mums. Un dīvainā kārtā tas ir tāpēc, ka kāds pārkāpj likumu un dīvainā kārtā ir ieguvējs,” pauda Meijubers.

Arī ceturtdien Lipmanu advokāti uzreiz pieprasa slēgtu tiesas sēdi, jo skanēšot sensitīvi dati par Lipmanu ģimenes dzīvi un finanšu darījumiem.

Valsts pārstāvis gan apšaubīja, cik sensitīvs ir fakts, ka Filips ir Kirova Lipmana dēls, un visa pārējā it kā sensitīvā informācija pieejama uzņēmuma gada pārskatos.

Taču sēdi pasludina par slēgtu. Lipmana pārstāvis Mārtiņš Krieķis nu kļuvis par otra farmācijas giganta “Olainfarm” padomes locekli, kur pēc īpašnieka Valērija Maligina pēkšņās nāves notikušas pamatīgas izmaiņas. Jebkādus interešu konfliktus vai iespējamu abu farmācijas uzņēmumu apvienošanu Krieķis gan noliedz.

“Akciju sabiedrība “Olainfarm” netiks pārdota, netiks apvienota un pievienota. Es nezinu, kurš šīs spekulācijas, kas ir vērstas pret šo akciju sabiedrību, dara,” uzvēra Krieķis.

Ceturtdien Siguldas tiesai bija jāskata citu mazākumakcionāru prasība pret Lipmaniem, bet šo tiesu atlika, jo Lipmanu advokāti ir Rīgā un tiesājas pret valsti.  

Lipmans informēja par strīda pirmsākumiem: "Latvijas valsts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas personā bija oficiāli rakstiski apliecinājusi, ka mans dēls drīkst iegādāties 0,04 procentus AS "Grindeks" akciju un pēc tam nebūs jāizsaka obligātais akciju piedāvājums, bet pēc dažiem gadiem paziņoja jau pilnīgi pretējo."

Tāpat Lipmans norādīja, ka "2014. gadā - laikā, uz kuru attiecināms tiesā izskatāmais strīds, Privatizācijas aģentūra "Grindeks" akcijas ne tikai negatavojās pārdot akcijas, bet arī nevarēja to darīt, jo šīs akcijas nemaz nebija nodotas tās valdījumā. Vēl vairāk – arī Latvijas valsts šīs akcijas tolaik pārdot nemaz netaisījās: tikai 2015. gada 21. oktobrī Laimdotas Straujumas valdība pieņēma rīkojumu Nr. 642, kas paredzēja "Grindeks" un vēl virknes uzņēmumu valsts pensiju speciālajam budžetam nodoto valsts kapitāla daļu pārdošanu".

Lipmans uzskata, ka "Privatizācijas aģentūra pārdeva valstij piederošās akcijas par gandrīz vai iespējami neizdevīgāko cenu (3,85 eiro par akciju), lai gan nekas netraucēja pārdot tad, kad cena biržā bija augstāka".

"Lai "kompensētu" savas nekompetences vai citu motīvu vadītas rīcības sekas, tagad Privatizācijas aģentūra vēršas pret uzņēmējiem, kas "Grindeks" peļņu ir investējuši modernizācijā un attīstībā, panākot, ka uzņēmums ir desmitiem reižu palielinājis apgrozījumu un kļuvis ne tikai par farmācijas nozares līderi, bet par vienu no vadošajiem rūpniecības uzņēmumiem Latvijā. Es esmu pārliecināts, ka tiesa noraidīs Privatizācijas aģentūras prasību un taisnība uzvarēs," pauda Lipmans.

KONTEKSTS:

Latvijas valstij pieder 219 800 akcijas farmācijas uzņēmumā „Grindeks”, kas ir aptuveni 2,3% no kompānijas kapitāla. Akcijas nodotas apsaimniekošanā Privatizācijas aģentūrā.

2016.gada 26.septembrī valdība nolēma šīs akcijas pārdot izsolē, kas notiks 8.novembrī. Noteiktā minimālā cena ir 3,78 eiro par akciju, un par visu valstij piederošo paketi var iegūt vismaz 830 800 eiro.

Bet saskaņā ar Finanšu instrumentu likumu „Grindeks” vairākuma akcionāriem – Kirovam Lipmanam un viņa dēlam Filipam - pirms dažiem gadiem bija jāizsaka obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums mazākuma akcionāriem par vienas akcijas bilances vērtību, kura saskaņā ar 2014.gada bilanci sasniedza 11,31 eiro. Taču tas nenotika, un pārkāpumu atzina gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan Augstākā tiesa.

Ja toreiz Lipmana ģimene pildītu likuma prasības, valsts, piekrītot akciju pārdošanai, varētu iegūt 2,486 miljonus eiro jeb par 1,65 miljoniem eiro vairāk nekā minimālais ieguvums izsolē.

FKTK atzina, ka mazākuma akcionāriem ir tiesības piedzīt zaudējumus caur tiesu.

Arī valsts ir iespējamo zaudētāju vidū līdz ar Lipmanu ģimenes neizteikto obligāto atpirkuma piedāvājumu. 2016. gadā valsts iespējamie zaudējumi bija lēsti 1,65 miljonu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti