ĪSUMĀ:
- Septiņgadu budžeta izveide nebūs viegla, jo nebūs britu iemaksu
- Varētu sarukt Latvijai svarīgie Kohēzijas fonda līdzekļi
- Apsver ieviest jaunus kritērijus ES naudas sadalē
- Bagāto valstu vidū nav vienprātības par gatavību vairāk iemaksāt kopējā ES kasē
ES savas saimniecības naudas maku plāno septiņu gadu cēlienā. Tas palīdz gan sakārtot un iezīmēt bloka vajadzības, ienākumus un tēriņus, gan arī dalībvalstīm saprast, cik daudz jāiemaksā un ar cik lielu atbalstu varēs rēķināties.
Jaunais septiņu gadu budžets spēkā stāsies 2021. gadā, taču šoreiz situācija ir sarežģītāka nekā citās reizēs, jo no ES aiziet Lielbritānija un dalībvalstīm tagad ir jāparedz dzīve bez britu maksājumiem.
EK nāks klajā ar pirmo vispārīgo plānu, kāds varētu izskatīties bloka naudas maka sadalījums, taču tajā nebūs konkrētu skaitļu un ciparu, arī tā saukto nacionālo aplokšņu, kas nozīmē, ka dalībvalstis savus skaitļus vēl nezinās. Tie taps zināmi vēlāk, taču EK redzējums liks saprast, kurās nozarēs naudas varētu būt mazāk, kur vairāk, kur nekas nemainīsies.
Latvijai un daudzām citām dalībvalstīm, kuras vēl tiecas pretī ES bagātāko valstu dzīves līmenim, ļoti svarīgi ir atbalsta maksājumi no Kohēzijas fondā, no kura var iegūt līdzekļus, lai attīstītu dzīvi reģionos, uzlabotu infrastruktūru un tamlīdzīgi.
Taču kohēzijas līdzekļi varētu būt vieni no tiem, kurus varētu samazināt pat līdz 6%.
“Ja samazinās kopējais budžets un ja kohēzijas politika un lauksaimniecības politika ir divas lielākās budžeta sadaļas, tad būs piedāvājums kohēzijas politikas samazināšanai,” norāda Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”). “Tajā pašā laikā mēs šo politiku Latvijā uzskatām par veiksmīgu. Mūsu interesēs ir pēc iespējas ātrāk panākt vidējo līmeni ES. Šobrīd tas ir 65% - ir vēl diezgan daudz jāstrādā. Protams, ka tie būs argumenti, kurus mēs izmantosim - gan dzīves līmeņa izlīdzināšana, kas ir kohēzijas politika, gan tiešmaksājumu izlīdzināšana, kas ir lauksaimniecības politika,” norāda Rinkēvičs.
Līdz šim to, uz cik lieliem maksājumiem no Kohēzijas fonda katra dalībvalsts varētu pretendēt, aprēķināja, ņemot vērā iekšzemes kopprodukta daudzumu uz vienu iedzīvotāju.
Taču tagad EK varētu ieviest vēl jaunus kritērijus, piemēram, jauniešu bezdarba aprēķinu un to, kā veicas ar migrantu uzņemšanu.
Ietekmīgais laikraksts „Financial Times” vēl nesen rakstīja par ES austrumu valstu bažām, ka kohēzijas naudu ir plānots pludināt uz Eiropas dienvidu daļām, taču kāda budžeta veidošanai tuvu stāvoša EK amatpersona atzina, ka tas nebūtu godīgi.
Iespējamus jaunus kritērijus Kohēzijas fonda naudas sadalē asi kritizē Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība). “Rezultāts varētu būt tāds, ka tā saucamā donoru valstis, kas ir Francija, Vācija, Zviedrija, Austrija, Dānija, saņems vairāk naudas atpakaļ. (..) Ja šis plāns 2. maijā parādīsies, tad Latvijas premjeram un finanšu ministrei ir ārkārtīgi aktīvi jāizrāda sava neapmierinātība. Mēs to darīsim arī Eiropas Parlamentā, tomēr būtība ir [nacionālo] valdību pusē,” saka Zīle.
Naudas mazāk varētu būt arī lauksaimniecībai, kas būs nepatīkama ziņa ne tikai tā sauktajām jaunajām ES dalībvalstīm, bet arī Francijai, kuras zemnieki visvairāk iegūst no ES budžeta lauksaimniecības maksājumiem.
Tajā pašā laikā EK arī rosinās dalībvalstīm pašām gādāt par ieņēmumiem budžetā, piemēram, iekasējot nodokli par atkritumos nonākošo plastmasu.
Vēl viena jauna iniciatīva, kas ir raisījusi plašas debates dalībvalstīs, varētu būt nosacījums, ka atbalsta maksājumus dalībvalstīm ietekmēs fakts, kā tās ievēro likuma varu. Tas īpaši pievērsis Polijas un Ungārijas uzmanību, kuras pēdējā laikā saņem asu kritiku.
Lielbritānijai aizejot no ES, bloka makā ir radies 14 miljardu eiro liels robs, un aizpildīt vajag gan to, gan arī vēl paredzēt papildu līdzekļus dažādām vajadzībām, kas ir nākušas klāt, piemēram, aizsardzībai, robežu stiprināšanai, imigrācijai un tā tālāk. Līdz ar to bloka budžetu ir jāspēj izveidot vēl lielāku nekā līdz šim pat bez Lielbritānijas.
Virkne valstu, īpaši, Nīderlande, Austrija un Somija, jau ir pateikušas, ka absolūti iebilst pret lielākiem maksājumiem ES budžetā, bet Francija un Vācija ir paziņojušas, ka ir gatavas atvērt savus makus lielākam ieguldījumam.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis pauž nožēlu, ka Latvijai 14 dalības ES gados nav izdevies kļūt par lielāku iemaksu ES budžetā maksātāju, nekā saņēmēju, jo tas valstij būtu daudz prestižāk. Taču, viņaprāt, šī jaunā budžeta situācija liks Latvijai mobilizēt spēcīgākos administratīvos un politiskos resursus. Pētnieks arī norāda, ka ir daudz kas mainījies ES kopš iepriekšējā budžeta veidošanas. "Mēs dzīvojam citā ES," saka Bukovskis.
Sarunas par nākamo ES septiņu gadu budžetu prognozē ilgas un spraigas, vismaz divu gadu garumā.
