Sāk dalīt 1,5 miljardus eiro lauku attīstībai; lauksaimnieki jau nemierā

Eiropas Komisija beidzot akceptējusi Latvijas plānus, kā un kam sadalīt Lauku attīstības programmā līdz 2020. gadam pieejamo pusotru miljardu eiro. Latvijas zemniekiem tiks par teju 150 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējos septiņos gados. Tomēr par tikko atvērto naudas maisu lauksaimniekos īstu prieku nemana – otrdien zemnieki nozares ministrijai prasīs pieejamo summu palielināt.

No sešgadei līdz 2020. gadam lauku modernizācijai atvēlētajiem nepilniem 500 miljoniem eiro pirmajā kārtā būs pieejami aptuveni 70 miljoni. Pieteikšanās tai noslēdzās janvāra vidū.

Kuldīgas novada Vārmes pagasta zemnieku saimniecība «Ezergaļi», kas apsaimnieko 1000 hektāru zemes, ir viena no saimniecībām, kas pieteikusies programmā «Atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās». Iepriekšējā plānošanas periodā tā bija zināma kā saimniecību modernizācijas programma. Saimnieks Dzintars Erdmanis stāsta, ka projektā pieteicies un jau iegādājies traktoru, graudu sējmašīnu un arklu. Kopējās tehnikas izmaksas viņš lēš ap 260 tūkstošu eiro apmērā. No Eiropas Savienības cer dabūt pusi jeb ap 130 tūkstošiem eiro.

Prasa par 30 miljoniem eiro vairāk

Pašlaik Lauku atbalsta dienests visus iesniegtos projektus vērtē. Līdz ar Kuldīgas puses zemnieku Erdmani, kas par atbalsta saņemšanu vēl nav drošs, izvērtēšanu nepacietīgi gaida vēl pusotrs tūkstotis lauksaimnieku visā Latvijā.

«Lielākais apjoms, protams, ir tehnikas iegādei, bet ir arī diezgan daudz būvniecības. Tas ir arī loģiski, jo iepriekšējos pāris gadus Zemgalē, Kurzemē un Vidzemē tādu projektu nebija. Mazliet labāka situācija bija Latgalē, kur nebija tā, ka zemnieki sen nebūtu tikuši pie naudas. Ap centru un Zemgalē situācija bija diezgan kritiska, ko parāda arī šīs pieteikšanās kārtas rezultāti,» skaidro Lauku atbalsta dienesta Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktors Andris Grundulis.

Šajā reizē saimniecības sagrupētas divās daļās – katrā no deviņām lauksaimniecības pārvaldēm varēja pieteikt projektus ar atbalsta summu līdz un virs 70 tūkstošiem eiro. Visu zemnieku kopējās vēlmes lēšamas vairāk nekā simt miljonu eiro apmērā, skaidro Grundulis. Ir gan arī nozares, piemēram, pārstrādes uzņēmumi, kas pretendē uz mazāku kopsummu par pieejamo. Taču Zemgalē pietrūkst vairāk nekā puse jeb deviņi miljoni eiro, lai piepildītu visu zemnieku vēlmes. Otrajā vietā ar lielāko projektu skaitu ir Lielrīga, tikmēr Latgalē nepietiks tā dēvētajiem mazajiem lauksaimniekiem, kuru projekti ir līdz 70 000 eiro vērtībā.

«Tā starpība ir tāda, ka Zemgalē, Kurzemē un Vidzemē trūkst lielajām, bet Latgalē – mazajām saimniecībām. Pārsvarā jau tie ir traktori un fermas, lai gan būvniecībai lielākoties pietiek. Būvniecībai turklāt rindošanas laikā tika vairāk punktu, jo tie ir ilgtermiņa ieguldījumi, līdz ar to vairāk finansējuma trūkst tehnikai,» stāsta Lauku atbalsta dienesta departamenta direktors Grundulis. Pēc viņa teiktā, projektus vērtēs vēl vismaz divus mēnešus.

Būtiska loma nomaksāto nodokļu īpatsvaram

Maksimālā projekta summa, kam var prasīt līdz 50 procentiem atbalsta, ir divi miljoni eiro. Tādēļ arī sarakstos ar potenciāli apstiprināmajiem un noraidāmajiem projektiem redzamas dažas apaļas summas tieši viena miljona eiro apmērā. Pēc Grunduļa teiktā, tie ir lielo zemnieku plāni celt milzīgas lopu fermas.

Taču šoreiz kritēriji, pēc kuriem dala atbalstāmos un noraidāmos projektus, bijuši stingrāki. Piemēram, būtiska loma bijusi nomaksāto nodokļu īpatsvaram.

«Ne jau tikai no pieprasītās summas bija atkarīgs tas, vai atrodas virs vai zem [atbalstīto projektu] svītras. Tas bija atkarīgs no vairākiem faktoriem. Atlases kritērijos bija tas, vai ir būvniecība, cik samaksājis sociālo nodokli par katru darbinieku. Tāpat mazāk punktu bija, ja vairāk finansējuma saņēmis iepriekšējā periodā. Bet jau pašlaik redzam, ka diezgan daudz noteica samaksātie nodokļi,» skaidro Grundulis.

Tehniku jau nopircis, bet projekts nav atbalstīts

Uzņemoties pašrisku, kā to pieļauj pieteikšanās noteikumi, Artūrs Akmens no saimniecības «Laši» Jēkabpils pusē ir viens no zemniekiem, kas tehniku jau nopircis, bet garajā pieteikumu listē palicis trešais «aiz svītras».

«Iegādājos traktoru un sējmašīnu. Tagad gaidu, kas notiks – vai nauda tiks atrasta. Manā gadījumā, domāju, maz punktu projektu izvērtēšanā sanāca, jo atbalstu esmu saņēmis jau iepriekš,» pieļauj zemnieks.

Kā liecina «Lursoft» dati, modernizācijas atbalsts saimniecībai «Laši» pēdējos gados ļāvis stabili saimniekot un algot astoņus strādājošos, gadā apgrozot ap 650 tūkstošiem eiro, bet peļņā paturot 140 tūkstošus.

Pēc divu gadu atbalsta gaidīšanas daudzo projektu palikšana neatbalstīto vidū lauksaimniekos rada bažas, ka attīstība būtiski kavēsies. Nākamā projektu pieteikšana plānota pavasarī. Tāpēc biedrība «Zemnieku saeima» šodien plāno vērsties Zemkopības ministrijā, aicinot rast līdzekļus pirmās kārtas atbalsta palielināšanai.

Prasīs papildu naudu un konkrētākus noteikumus

«Mēs prasām ministrijai rast iespēju iedalīt papildu finansējumu, lai vairāk projektu tiktu apstiprināti,» stāsta «Zemnieku saeimas» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. Summu organizācija nekonkretizē, sakot, ka prasa «iespēju robežās».

Ja daudzie projekti netiks atbalstīti, tie paši tikšot sniegti nākamajā kārtā. Taču darbs jau līdz šim ieguldīts, nereti algoti arī konsultanti projektu rakstīšanai. «Situācijā, kad tik daudzi palikuši zem svītras, tā būtu mākslīgi veidota lieka birokrātija, liekot pārtaisīt projektus un vēlreiz izsludināt iepirkumus. Tā mums liekas bezjēdzīga resursu izmantošana,» saka Dzelzkalēja.

«Zemnieku saeima» arī uzstāj, lai ministrija ar nākamās kārtas izsludināšanu nesteidzas, bet vispirms novērš nepilnības ātrumā radītajā kārtībā, pēc kādas naudai jāpiesakās.

Kā piemēru organizācija min to, ka projektu pieteikumos kā viens no mērķiem ir minēta emisiju un ietekmes uz vidi samazināšana, taču nav noteikts, kā to panākt un kā rezultātus izmērīt.

Par zemnieku prasībām pēc lielāka finansējuma un kārtīgākiem normatīviem «Zemnieku saeima» otrdien informēs ministriju, bet trešdien problēmas izrunās arī konsultatīvās padomes sēdē.

Galvenais atbalsta naudas dalītājs Andris Grundulis no Lauku atbalsta dienesta saka, ka galvenais būs politiska izšķiršanās. Viņam padotais dienests finansējumu varot administrēt gan vienā, gan divās kārtās.

Bargākas prasības un draudi atprasīt naudu

Runājot par kritērijiem un prasībām, Grundulis norāda – šajā plānošanas periodā tās ir stingrākas nekā iepriekšējā. «Tur nu tiešām pašiem saimniekiem ir jādomā un precīzi jāraksta tas, ko viņš sasniegs. Atšķirībā no iepriekšējā perioda šajā jau ir paredzētas sankcijas, ja piecu gadu plānā paredzētais apgrozījuma pieaugums vai ekonomija netiks sasniegti. Ja tas nebūs izdarīts, finansējums proporcionāli tiks atprasīts,» draud Grundulis.

Iepriekšējo septiņu gadu pieredze liecinot, ka bieži vien kontrolētāji pievēruši acis, ja nav sasniegti tādi rādītāji, kā solīts, piesakoties atbalstam. Tradicionālajā lauksaimniecībā pārkāpumu bijis maz – pa kādam bankrotējis vai mainījis nodarbošanos. Grūtāk klājies netipiskajās nozarēs, kur izmaksāto naudu nācies atprasīt. Tā, piemēram, daudzi savās saimniecībās savairojuši vīngliemežus, ko beigās nācies laist savvaļā, jo nav bijis, kur realizēt. Līdzīgi bijis ar slieku audzēšanu, jo to radītajam humusam nav atrasts noiets.

Apzinātu krāpšanās gadījumu gan bijis mazāk, bet biežākie no tiem ar lauksaimniecību nesaistītās jomās. Kāds no Ķīnas ievedis it kā kurināmā granulu presi, bet dokumentos centies norādīt kā desmit reižu vērtīgāku pirkumu no Vācijas, lai dabūtu vairāk atbalsta naudas. Citi savukārt grib celt it kā lauku tūrisma viesu mājas, bet to atrašanās vieta izrādās brīvā zemesgabalā apbūvēta ciemata vidū. Tāpēc ir aizdomas, ka cenšas izkrāpt atbalstu privātmājas uzcelšanai.

Jaunie zemnieki vīlušies ministrijas prioritātēs

Savukārt valsts piekrāpti jau tagad jūtas jaunie zemnieki, kam no pusotra miljarda Eiropas naudas iedalīti nepilni 14 miljoni eiro. Latvijas Jauno zemnieku kluba valdes priekšsēdētājs Raitis Ungurs atgādina zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) teikto, ka viņa un ministrijas prioritātes atbalsta sadalē ir piena un lopkopība, kā arī graudkopība.

«Nozares, kas arī krīzēs krīt cita pēc citas. Viņš arī pieminēja, ka jaunie zemnieki nav prioritāte. Nezinu, vai šis sirmais vīrs uz saviem pleciem taisās nest visu, izlaižot vienu paaudzi. Ja Zemkopības ministrijas attieksme ir tāda, ka jaunie zemnieki nav prioritāte, mums ir ļoti žēl. Tas izskatās ne pārāk cerīgi, jo aktivitāte būs divas trīs reizes lielāka, nekā būs pieejama nauda,» norāda Ungurs.

Sākotnēji Zemkopības ministrija solījusi, ka maksimālā atbalsta summa jaunajiem zemniekiem būs 70 tūkstoši eiro. Tagad tā samazināta līdz 40 tūkstošiem, lai tiktu lielākam skaitam – līdz 350 – gribētāju. Taču arī ar to būs divas trīs reizes par maz. 

Tādējādi lielā pusotra miljarda eiro dalīšana jau pašā sākumā sēj nemierus gan lielajos un pieredzējušajos zemniekos, gan tajos, ko valsts līdz šim saukusi palikt laukos un sākt tajos saimniekot.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti