Autoceļu remonta sezona Latvijā parasti sākas aprīļa beigās, bet šogad, pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem, būvnieki darbus varējuši sākt krietni ātrāk. Uz Vidzemes šosejas posmā no Garkalnes līdz Sēnītei būvadarbi sākās jau 23. martā, pagājušonedēļ – arī uz Jelgavas šosejas, no šodienas – arī uz uz Jūrmalas šosejas.
Darbi sākti jau aptuveni 20 objektos, bet kopumā šosezon Latvijas ceļus un tiltus plānots remontēt vairāk nekā 100 objektos. Iespējams objektu skaits varētu būs vēl lielāks, jo netipiskā siltā, bezsniega ziema ļāvusi ietaupīt līdzekļus, turklāt tirgus situācija, asā konkurence nozarē un zemās naftas cenas šobrīd labvēlīga iepircējiem. Tādēļ par to pašu naudu iespējams izdarīt vairāk nekā pērn.
"Cenas uz būvdarbiem ir nedaudz mazākas, nekā bija plānots, kas dod cerību, ka mēs par ieekonomētajiem līdzekļiem varēsim palaist darbā vēl vairākus papildobjektus," stāsta “Latvijas Valsts ceļu” pārstāve Anna Kononova.
Vislielākais objekts būs darbu turpināšana uz ceļa Ventspils–Kuldīga, kur jau darbojas seši pagaidu luksofori un braucējiem jārēķinās ar pamatīgu papildu laiku ceļā. Īpaši piesardzīgiem autovadītājiem jābūt arī uz Jūrmalas un Jelgavas šosejām, kas būvdarbu sezonas laikā tiks sašaurinātas, samazinot joslu skaitu un platumu.
Ārkārtējā situācija īpašu iespaidu uz ceļu būves nozari pagaidām neesot atstājusi – objekti veras vaļā un darbi turpinās. Tos pat nedaudz vieglāk organizēt, jo ārkārtējās situācijas laikā ceļu noslodzes intensitāte kritusies aptuveni par 26%, atsevišķos pierobežas ceļos vietām pat pat 90%. Slēgtās robežas gan varētu radīt citas neērtības.
"Vienīgās bažas, kuras izskanējušas no būvniekiem, ir par iespējamu aizķeršanos ar materiālu piegādēm. Taču līdz šim tā nav bijis," atzīst Kononova. Problēmas varētu būt ar materiāliem, ko nav iespējams saražot Latvijā uz vietas, piemēram, bitumenu un atsevišķus minerālmateriālus.
Kopumā autoceļu tīklam šogad būs pieejami vairāk nekā 250 miljoni eiro. No tiem 213 miljoni ir valsts budžeta līdzekļi, bet 37 miljoni piesaistīti no Eiropas Savienības fondiem. Biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” vadītājs Andris Bērziņš norāda, ka patiesībā ceļos tiek ieguldīta krietni mazāka summa, jo liela daļa aizejot administratīvajām vajadzībām un citiem mērķiem. Tādēļ ceļinieki ļoti cer uz Satiksmes ministrijas plāniem ekonomikas sildīšanas programmas ietvaros šogad atvēlēt ceļu nozarei vēl 70 miljonus eiro.
"Tā būtu ļoti pareiza taktika. Jo mēs jau zinām – ja krāsnī pēkšņi sāk zust siltums, tad jāpiemet malciņa. Tas ļautu, iespējams, tos cilvēkus, kurus pagājušogad mūsu uzņēmumi atbrīvoja no darba, vēl noķert, pirms viņi aizbraukuši kaut kur," norādīja "Latvijas Ceļu būvētāja" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Satiksmes ministrija apstiprināja, ka darbs pie šādas ieceres notiek, bet pagaidām nesniedz plašāku informāciju – no kādiem avotiem un kādiem autoceļu projektiem šie 70 miljoni eiro būs pieejami.
