Par valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju iecelts risku direktors Olavi Leps, bet par valdes locekles un finanšu direktores pienākumu izpildītāju - finanšu investīciju vadītāja Anna Keutsa.
Amatu atstājis bankas padomes loceklis Prīts Perenss, kurš no 2008. līdz 2014. gadam vadīja Igaunijas "Swedbank".
Igaunijas "Swedbank" padomes priekšsēdētāja Šarlote Elsnica, komentējot padomes lēmumu, norādīja: "Kā iepriekš vēstīts, "Swedbank" ir sākusi padziļinātu iekšējo izmeklēšanu ar ārējo resursu palīdzību, lai izmeklētu, vai iepriekš tikuši ievēroti noteikumi cīņai pret naudas atmazgāšanu, un "Swedbank" rīkosies atbilstoši izmeklēšanas secinājumiem. Turklāt "Swedbank" pilnībā sadarbojas ar varasiestādēm Zviedrijā, ASV un Baltijas valstīs saistībā ar to veiktajām izmeklēšanām."
Kits laikrakstam "Postimees" atteicās atbildēt uz jautājumu, vai viņam bijis zināms par to, ka caur "Swedbank" plūdusi aizdomīga nerezidentu nauda.
Preses konferencē otrdien Tallinā Elsnica paskaidroja, ka Kīta un Tammeveli pilnvaras ir apturētas, bet viņi joprojām ir bankas darbinieki, un lēmums attiecībā uz viņiem tiks pieņemts izmeklēšanas gaitā.
Viņa arī teica, ka Perenss pats iesniedzis atlūgumu.
Savukārt Leps šajā preses konferencē atzina, ka saistībā ar naudas atmazgāšanas skandālu "Swedbank" zīmolam Latvijā un it īpaši Igaunijā "nodarīts zināms kaitējums".
Zviedrijas sabiedriskās televīzija SVT vēstījusi par aizdomām, ka starp "Danske Bank" un "Swedbank" Baltijas struktūrvienībām laikā no 2007. līdz 2015. gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,8 miljardi eiro). Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.
Martā "Swedbank" grupas uzraudzības padome atbrīvoja no amata bankas prezidenti Birgiti Bonnesenu, bet aprīlī atkāpās padomes priekšsēdētājs Larss Idemarks.
Zviedrijas "Swedbank" ir meitasbankas visās trijā Baltijas valstīs.
