Jau nākamnedēļ elektrības cenu kāpumam veltīta diskusija plānota attālinātajā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē. Viens no svarīgākajiem jautājumiem būšot, cik pilnvērtīgi Latvijā izmanto esošās elektroenerģijas ražošanas jaudas. Viens no apspriežamajiem tematiem varētu būt arī par elektrības cenu straujajām svārstībām biržā. Neoficiāli zināms, ka vairākās valstīs varētu pārbaudīt, iespējams, neatļautas manipulācijas ar elektrības cenām. Komisijas vadītājs Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija) nenoliedz, ka arī par to ir jārunā:
„Vai nav kaut kādas pazīmes par spekulācijām tirgū.
Jo biržas cena ir pieprasījuma un piedāvājuma rezultāts tirgū. Tā ir cena, par kuru notiek darījumi. Jautājums ir, vai nenotiek kaut kādi darījumi, kas kaut kāda iemesla dēļ šo cenu notur augstu. Tās pašlaik ir spekulācijas, un mums jāpārliecinās, ka regulators tam seko līdzi.”
Novembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza vēsturisku maksimumu – 125,39 eiro par megavatstundu. Tas bija par teju 18% vairāk nekā oktobrī un trīsreiz vairāk nekā pirms gada. Līdzīgas tendences iepriekš skārušas arī gāzes cenas. Šajā otrdienā biržā laikā no 7 līdz 8 rītā elektrības cena pārsniedza pat vienu eiro par kilovatstundu. Elektrības cena augusi no vairāk nekā desmit centiem par kilovatstundu novembra sākumā līdz vairāk nekā 40 centiem decembra sākumā. Enerģētikas jomas eksperts Juris Ozoliņš atzīst, ka šīm cenām pašlaik atliek vien pielāgoties.
"Ja man prasa, ko lai dara, tad, nu, protams, ka neko nevar izdarīt. Ne tur kāda banka, ne Latvijas valdība kaut ko var izdarīt. Vienīgais, kā valsts var nākt pretī, ir ar atbalstu patērētājiem.
Jo šo tirgu nav būvējušas valdības, tās ir tikai virzījušas likumus, strukturējušas enerģijas sistēmas tā, lai tirgu varētu darboties. Viss pārējais ir privāta iniciatīva," skaidroja Ozoliņš.
Elektroenerģijas cenu tendences biržās visā Eiropā ir līdzīgas. Eksperts gan atgādina, ka aizvadītajos divos gados elektroenerģijas cenas brīžiem bijušas negatīvas. Viens no redzamākajiem skaidrojumiem cenu kāpumam ir laikapstākļi, taču ne tikai. Bet uz jautājumu, vai iespējams ietekmēt norises biržā, Ozoliņš atbildēja:
"Jūs neesat pirmais, kas man uzdod šo jautājumu. Es gribu teikt, ka Eiropā mums tādu mehānismu nav. Pārbaudīt jau var visu ko. Tagad ir pienācis brīdis, kad ražotājiem ir iespējas kaut ko atgūt. Ir jāpārdzīvo šis brīdis, kamēr tirgus atgriežas normālā stāvoklī.
Mēs neviens īsti nezinām, kad tas burbulis pārplīsīs. Varbūt tas būs janvārī, varbūt februārī, un kādas tad būs cenas. Varbūt atkal būs tas, ko redzējām pirms gada, kad bija pat negatīvas cenas."
Ekonomikas ministrija kopā ar Labklājības ministriju jau piedāvā dažādus atbalsta pasākumus. Kopš novembra par 10 eiro palielināts atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanai daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti un maznodrošinātajām mājsaimniecībām. 20 eiro ikmēneša atbalsts šoziem pienākas arī vakcīnu pret Covid-19 saņēmušajiem senioriem. Ir lēmums no nākamā gada mazināt obligātā iepirkuma komponentes vidējo likmi. Jaunnedēļ gaidāmas diskusijas, vai līdz ziemas beigām pazemināt PVN likmi elektroenerģijai mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Izskanējis rosinājums arī uz pusi samazināt elektroenerģijas sadales tarifu. Uz to, ka ar PNV atlaidēm nepietiks uzņēmējiem, norādīja arī Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītāja Līga Meņģelsone.
Savukārt ilgāka termiņa plāns ir „Latvenergo” ražošanas jaudu palielināšana ar vēja un saules parkiem.
"Es teiktu, ka šis ir brīdis, kas nevis jāpārziemo, bet aktīvi jārīkojas. Lai veidotos jaunas elektrību ražojošās jaudas.
Mēs redzam, ka šajā virzienā domā arī kaimiņvalstis. Mums ir svarīgi, ka tuvāko gadu laikā Latvijā būtiski pieaugtu elektroenerģijas ražošanas jaudas; tas ir kritiski, lai tieši mūsu reģionā būtu pēc iespējas zemākas elektroenerģijas cenas un lai mēs saražotu to elektrības apjomu un celtu eksporta apjomus," klāstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis.
Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē 14. decembrī plānotajā diskusijā piedalīsies nozaru ministriju, „Latvenergo”, Augstspriegumu tīkla, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pārstāvji. Tajā pašā dienā valdība lems par papildu pasākumiem elektrības cenu pieauguma iespaida mazināšanai.
KONTEKSTS:
Eiropa piedzīvo nepieredzētu enerģijas cenu pieaugumu, kas var apdraudēt ekonomikas atkopšanos pēc pandēmijas un negatīvi ietekmēt iedzīvotāju ienākumus. Elektroenerģijas cenu pieauguma tendence vērojama visā Eiropā, un tam pamatā ir faktori, kas jau iepriekš noteica cenas pieaugumu – augstās gāzes un CO2 izmešu kvotu cenas pieauga vēl, un, pazeminoties gaisa temperatūrai, pieauga elektroenerģijas patēriņš.
Cenu kāpums kļuvis vēl straujāks, sākoties jaunajai apkures sezonai. Eiropas Savienība un dalībvalstis domā par risinājumiem, lai mājsaimniecības varētu atļauties samaksāt par siltumu un elektrību.
Novembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā sasniedza jaunu vēsturisko maksimumu - 125,39 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir par 17,8% vairāk nekā oktobrī, bet attiecībā pret 2020. gada novembri cena ir 3,1 reizi augstāka.
Šā gada 1. septembrī sāka darboties aizsargātā lietotāja datu informācijas sistēma (ALDIS) – jauns risinājums automātiskā atbalsta piešķiršanā elektroenerģijas izmaksu segšanai daudzbērnu ģimenēm, pensionāriem ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem ar invaliditāti, maznodrošinātajām mājsaimniecībām.
No šā gada 1. novembra visām aizsargātā lietotāja grupām jau par 10 eiro tika palielināts atbalsts norēķiniem par elektroenerģiju, tādējādi kompensējot straujo elektroenerģijas cenu kāpumu. To paredz valdībā atbalstītie grozījumi aizsargātā lietotāja tirdzniecības pakalpojuma noteikumos.
Savukārt seniori, kas ir vecāki par 60 gadiem un kas vakcinējušies pret Covid-19, piecus mēnešus var saņemt 20 eiro ikmēneša pabalstu energoresursu cenu sadārdzinājuma kompensēšanai.
