"Es tirgoju kāpostus, burkānus, bietes, ābolu sulu, ābolus, kartupeļus," stāsta pārdevēja Rēzeknes tirgū, kura āra nojumē pārdod Rēzeknes novada Lendžu pagasta zemnieku saimniecības "Ķirši" dārzeņus un augļus. Šobrīd cilvēki visvairāk pērkot ābolus, un viņas stendā ir aptuveni 10 dažādas šķirnes.
Ir rīts, pircēju nav daudz. Kāda sieviete nopērk ābolus. Izvēlējusies šķirni "Auksis". Viņa atzīst:
"Tie ir paši labākie āboli. Vispār es pie viņiem parasti pērku. Tur viss tāds dabīgs. Ievestie ir ievestie."
Saimniecības "Ķirši" īpašnieks Dimitrijs Pavlovs saka, ka ziema ir laiks, kad vietējos ābolus cilvēki pērk visvairāk: "Ja, piemēram, ir normāla raža, kā šogad bija ābolu gads pie mums Latgalē, tad nu ābolus rudenī ļoti maz pirka. Pēc jaunā gada sāka labāk pirkt, tāpēc ka savi āboli jau savītuši, varbūt jau bojāti. Mēs saglabājam."
Ir februāris. Ābeļu dārzi ir sniegoti un klusi, taču zemnieku saimniecībā "Ķirši" rit aktīvs darbs pie ābolu šķirošanas un iepakošanas. Dimitrijs audzē augļus un dārzeņus, taču galvenais produkts esot āboli: "Jau kaut kur 25 gadus; sākām no maza apjoma, bet tagad visu laiku palielinājām, palielinājām. Dārzs tagad ap 17 hektāri. Pārsvarā ābeles. Cik pēc skaita tas varētu būt kociņu? Nu, apmēram hektārā ap 600 gabalu, var sarēķināt."
Latvijas Radio ar Dimitriju dodas apskatīt viņa laukus. Lendžu pagastā ainava ir pauguraina. Tāds ir arī viņa īpašums: "Dārzeņus – burkānus, kartupeļus, kāpostus – labāk līdzenā laukā. Lai būtu vieglāk visu apstrādāt un aug labāk. Bet, teiksim, augļu koki pat labāk aug, kur kalnaina vieta. Tad āboli labāk krāsojas un izteikti smukāk izskatās," viņš sacīja.
"Te ir ķiršu dārzs, tur ķirši, plūmes, arī upenes ir, un te ir avenes un mellenes tur drusciņ tālāk. Pārējais viss ābeļdārzs," saimnieks izrādīja savu īpašumu.
Salīdzinoši mazākos apjomos zemnieku saimniecībā audzē arī dārzeņus. "Sortimentam," Dimitrijs atzina un piebilda, ka dārzeņus šobrīd cilvēki tirgū pērk ievērojami mazāk nekā rudenī vai vasarā.
"Tagad cilvēki skatās uz cenu, īpaši ziemā. Tas ir skaidrs, ka dārga elektrība, dārgs siltums. Mēs arī strādājam – cenšamies piedāvāt kvalitāti un zemāku cenu, ja var," viņš norādīja.
Āboli, lai saglabātu sulīgumu un būtu kraukšķīgi, te tiek glabāti noliktavās, kuru celšanai zemnieku saimniecība piesaistījusi Eiropas Savienības finansējumu. Dmitrijs stāstīja: "Uzceltas noliktavas ar atdzesēšanu, ar ventilāciju. Te mūsu āboli stāv. Vēl daudz. Bija pilns, tagad jau vairs tikai puse. Nu, te varbūt laikam 50–60 tonnas. Līdz aprīlim var tirgot, pēc tam jau ābolus vairs nepērk. Pēc tam jau sīpoli, redīsi un tā tālāk."
"Ķiršu" saimnieks ik gadu piedalās programmā "Piens un augļi skolai" un piegādā ābolus Daugavpils un Rēzeknes izglītības iestādēm. Šobrīd viņa audzētos ābolus Rēzeknē var nopirkt tirgū un vietējos mazumtirdzniecības veikalos: "Pārējais uz Rīgu pārsvarā iet. Tur nebūs rakstīts, ka viņi izaudzēti "Ķiršos". Ja vietējie āboli, rakstīts, ka izaudzēts Latvijā."
Dimitrijs visu laiku izmēģina jaunas ābolu šķirnes un vērtē, kuras cilvēkiem labāk patīk, lai viņi veikalos vairāk izvēlētos Latvijas ābolus.
"Varbūt mēs varam vēl strādāt pie kvalitātes, tāpēc ka mūsu āboli ne vienmēr ir tādi kvalitatīvi. Tas arī atkarīgs no šķirnēm, – mūsu šķirnes ir mīkstākas, un to āboli nevar tā ilgi stāvēt uz plaukta kā, piemēram, poļu āboli. Cilvēki, pirmkārt, mīl ar acīm. Garša ir otrais," pauda saimnieks.
Šobrīd viņš savā zemnieku saimniecībā audzē vairāk nekā desmit ābolu šķirnes, lai pircējs varētu izvēlēties savai gaumei visatbilstošāko. Viņš stāstīja: "Piemēram, vienam patīk skābenie, otram saldie, citam saldskābie. Arī dažādas – vai rudens, vai ziemas šķirne, vai mīkstāki, vai cietāki." No lielā klāsta pircēju iecienītākās gan esot aptuveni piecas, pārējās domātas daudzveidīgākam un skaistākam piedāvājumam.
