Plānots, ka “Rail Baltica” līnija nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas. Apmēram reizi 30 minūtēs “atspoles vilciens” savienos lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus 10 minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā.
“Rail Baltica“ līniju paredzēts izmantot arī reģionālajai satiksmei Latvijā.
Projektētāju apvienībā “Prosiv” tika integrēta starptautiskā un vietējā kompetence: „Sintagma” (Itālija), „Prodex” (Slovākija) un „Vektors T” (Latvija). Apvienībai saskaņā ar līgumu bija jāizstrādā “Rail Baltica” stacijas, saistītās infrastruktūras un estakādes starptautiskajā lidostā „Rīga” būvprojekts, kā arī būs jāveic autoruzraudzība būvdarbu laikā. Līguma kopējā summa ir 4,5 miljoni eiro. Kopējais projektējamās līnijas garums 4,4 kilometri.
“Šī projekta izbūves rezultātā tiks izveidots moderns un daudzfunkcionāls komplekss, kas būs savienots ar lidostas pasažieru termināļa jauno paplašinājumu. Tiks radīta mobilitāte un ērtības pasažieriem: sliežu ceļi, visas sistēmas un būves pilnībā integrētas esošajā lidostas infrastruktūrā. Turklāt jaunās infrastruktūras izveide dos iespēju izvērst arī kravu apstrādes pakalpojumus, jo varēs izveidot kravu dzelzceļa atzara pieslēgumu lidostas teritorijai,” norādīja “Eiropas dzelzceļa līnijas” valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
“Rail Baltica” stacijas un infrastruktūras projekts lidostā „Rīga” ietver jaunas, trīs līmeņu stacijas izbūvi. Pirmajā jeb zemes līmenī izveidota ērta pieejamība stacijas un lidostas kompleksam: jauni piekļuves ceļi, auto un velo stāvvietas, kāpnes, eskalatori un lifti, lai nokļūtu citos stacijas stāvos.
„Zaļais koridors” pasažieriem – platība brīvai pasažieru kustībai gan no lidostas termināļa, gan uz to –, kuri lidostā ieradīsies ar automašīnu, sabiedrisko transportu, velosipēdu, kā arī atlidojošajiem pasažieriem.
Stacijas 2. stāvā – ērtas, plašas un gaišas pasažieru uzgaidāmās telpas, biļešu tirdzniecības automāti un kases, informācijas stendi, bet 3. stāvā būs ātrvilciena un ekspreša no Rīgas centra pietura. Lai būtu ērtāk nokļūt nepieciešamajā stāvā no pasažieru platformām, būs pieejami vairāki eskalatori un lifti, pa kuriem nokļūt stacijas ēkas divos zemākajos stāvos, lai izmantotu uzgaidāmās zāles vai arī lai dotos uz lidostas termināli. Stacijas apkārtnē – jauni piekļuves ceļi auto un velo kustībai, izveidota auto stāvvieta, velo novietnes, elektroauto uzlādes vietas, informēja EDL.
Lai dzelzceļš aizņemtu mazāk vietas, “Rail Baltica” dzelzceļš un stacija lidostā „Rīga” tiks izvietota uz dzelzceļa estakādes, kuras augstums būs apmēram 10 metri: šāda estakāde ir unikāla, jo līdz šim Latvijā nekas līdzīgs nav realizēts. Tāpat tiks veidots uzbērums un 113 metrus garš dzelzceļa pārvads pār K. Ulmaņa gatvi.
Pašlaik starptautiskā konkursā tiek meklēts konkurētspējīgākais un profesionālākais būvnieks; notiek konkursa 2. kārtas izvērtēšana, piedalās astoņi kandidāti. Paredzēts, ka 2020. gada beigās ar konkursa uzvarētāju tiks noslēgts līgums un 2021. gadā tiks sākti būvdarbi.
KONTEKSTS:
Novembra vidū Latvijā sāksies pirmie būvdarbi vērienīgajā dzelzceļa projektā „Rail Baltica”. Paredzams, ka nākamajos piecos gados stacijas apkaime no Lāčplēša ielas līdz pat Torņakalnam Pārdaugavā piedzīvos radikālas pārmaiņas. Būvdarbu gaitai Rīgas centrā varēs sekot interaktīvā kartē "Eiropas Dzelzceļa līniju" mājaslapā.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026. gadā.
