Saeimas vēlēšanas 2022: Kā partijas plāno cīnīties ar inflāciju?

Kādi ir partiju piedāvājumi cīnīties ar augošajām izmaksām, kas, sākoties apkures sezonai, satrauc ikvienu mājsaimniecību? Kā 14. Saeimas vēlēšanās kandidējošās partijas plāno cīnīties ar inflāciju?

Lai analizētu partiju piedāvājumu un iedzīvotājiem būtu vieglāk izdarīt savu izvēli, pētījumu kompānija SKDS pēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma veica iedzīvotāju aptauju par problēmām, kas būtu visātrāk risināmas dažādās nozarēs. Lūk, ko iedzīvotāji atbildēja par ekonomiku.

Aptauja: Vispirms jārisina inflācija un augošas izmaksas

Neapšaubāmi pirmajā vietā ir bažas par gaidāmo cenu pieaugumu. 

Uz jautājumu, kāda problēma ekonomikā būtu jārisina vispirms, – 70,3 % atbildēja, ka inflācija un augošās izmaksas. Problēmas nodokļu sistēmā satrauc 50,4%. Tad seko ar enerģētiku saistītie jautājumi – 37,4%. Un par ceturto problēmu, kas būtu jārisina, 22,8% atzina Eiropas Savienības fondu neefektīvu izmantošanu, bet 19,6% satrauc ar ražošanu saistītie jautājumi. 

Visi uzrunātie politiskie spēki: Inflācija – prioritāri risināms jautājums

Tikmēr Latvijas Televīzija saistībā ar ekonomiku un tajā tēmā iedzīvotājus sasāpējušiem jautājumiem uzrunāja 12 populārākās partijas, par pamatu ņemot SKDS augusta partiju reitingus.

Visas 12 aptaujātās partijas Latvijas Televīzijai norādīja, ka inflācija ir prioritāri risināms jautājums. 

Vidējais patēriņa cenu līmenis šā gada augustā, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, palielinājies par 21,5%. Tas nozīmē, ka vidēji visās preču grupās par lietām, kas pagājušajā gadā maksāja 100 eiro, šogad augustā cilvēkiem bija jāmaksā jau 121,5 eiro. 

Cenas kāpušas teju visās preču grupās, tostarp enerģijai un energoresursiem, piemēram, elektrībai, apkurei, dabasgāzei, degvielai, arī pārtikas produktiem, apģērbam un apaviem, tāpat arī veselības aprūpei. 

Kā partijas piedāvā mazināt preču un pakalpojumu cenas?

Kā mazināt preču un pakalpojumu cenas? Partiju piedāvājumi ir dažādi.

Atsevišķas pie varas šobrīd neesošas partijas, tostarp "Katram un katrai", Zaļo un Zemnieku savienība, kā arī "Stabilitātei!" piedāvā inflācijas mazināšanai samazināt nodokļu likmes. Šīs partijas vēlas samazināt nodokļus tādām precēm kā degviela, arī citām ikdienas patēriņa precēm un apkurei, elektrībai.

Tāpat ir arī vairākas opozīcijas vai Saeimā patlaban neesošas partijas, kas nodokļu mazināšanu kā savus primāros risinājumus atbildēs nemin. Šīs partijas, tāpat kā pie varas esošie politiskie spēki, kā primāros risinājumus krīzes risināšanai nosauc dažāda veida atbalstu cenu kompensēšanai. Partiju piedāvājumi kompensācijām ir dažādi. Vairākas partijas uzskata, ka ekstremāla cenu pieauguma gadījumā konkrētiem pakalpojumiem, piemēram, energoresursiem, ir jānosaka cenu griesti. 

"Apvienotais saraksts" norādījis, ka būtu jānosaka objektīvi cenu griesti apkurei un elektrībai, kā arī vienlaikus jāievieš krīzes menedžments valsti apdraudošajos jautājumos, tostarp enerģētikā. Arī "Jaunā Vienotība" norādījusi, ka visdrīzākais risinājums jau esošo atbalsta mehānismu papildināšanai būtu cenu griesti energoresursiem. Tāpat energoresursu cenu fiksēšanu piedāvā arī Nacionālās apvienības pārstāvji, kas arī vēlētos elektrības biržas "Nord Pool" principu pilnveidošanu. Tikmēr "Attīstībai/Par!" uzsvēra, ka ir jārisina elektroenerģijas cenu jautājums.

Latvijas Universitātes (LU) Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš skaidroja, ka nodokļu likmju mazināšana un atbalsta piešķiršana nevar tikt īstenoti vienlaikus  un tāpat viena no metodēm tomēr esot efektīvāka par otru.

Bērziņš norādīja: "Šie ir divi dažādi atbalsta veidi, kas viens otru izslēdz. Šobrīd izskatās, ka valdība un lielākā daļa no iespējamajām partijām koncentrējas tieši uz šo atbalsta pasākumu ierosināšanu, kas ir arī Eiropas prakse, kur daudzas valstis veido dažādas atbalsta programmas. Līdz ar to tas varētu būt efektīvāks veids kā tikai nodokļu samazināšana. Valstij būtu jāizvēlas viena no šīm divām pieejām. Es teiktu, ka dažādu atbalsta programmu ieviešana ir efektīvāks veids nekā tikai nodokļu mazināšana."

Par cenu griestu noteikšanu apkurei runā arī partijas "Progresīvie" un "Latvija pirmajā vietā". Konkrētās partijas arī gribētu ieviest mehānismu, kas paredzētu līdz noteiktam patēriņam elektroenerģijai paredzēt zemāku cenu, bet virs tā – esošo tirgus cenu. Piemēram, "Progresīvie" robežu, līdz kurai mājsaimniecībām būtu jāmaksā samazināta cena, noteikusi 175 kilovatstundas, bet "Latvija pirmajā vietā" – 150 kilovatstundas. Tādā veidā partijas paredz mudināt cilvēkus elektrību taupīt. 

LU dekāns Bērziņš atzīmēja: "Sistēmai būtu jābūt tādai, kas atbalsta taupīšanas pasākumus katrā konkrētā mājsaimniecībā. Šobrīd veselā rindā Eiropas valstu ir ieviesta sistēma, kurā cilvēkiem ir objektīvi jātaupa, jo resursu var vienkārši var nepietikt."

Latvijas Krievu savienība cenu mazināšanai piedāvā slēgt līgumus ar mazumtirdzniecības tīkliem īslaicīgai cenu fiksēšanai.

Tāpat atsevišķu partiju piedāvājumos norādīts, ka cenu pieauguma kompensācijai varētu izmantot valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību peļņu daļa. Tā uzskata partijas "Saskaņa" un jau minētie "Stabilitātei!" un "Apvienotais saraksts", arī "Konservatīvie", kas gan pie savas atbildes piebilduši, ka, tā kā inflācija ir visas Eiropas Savienības problēma, to nevar risināt ar Latvijas Saeimas vai valdības lēmumiem.

Tāpat vairākas partijas norādīja, ka esošajos apstākļos būtu jāsniedz atbalsts arī uzņēmējiem, īpaši tiem, kuru darbības procesā tiek patērēts liels apjoms energoresursu. 

Bērziņš akcentēja, ka šāda pieeja tiek izmantota vairākās Eiropas valstīs un ir nepieciešama arī Latvijā konkurētspējas saglabāšanai: "Šādus mehānismus ir izvēlējusies lielākā daļa Eiropas valstu, ka būs šiem ražotājiem, kuri patērē lielu enerģijas apmēru, dažādi atbalsti. Mūsu atbalsts nedrīkst būt sliktāks kā citiem. Pretējā gadījumā mēs noliekam savus ražotājus nevienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas no Latvijas ekonomikas attīstības viedokļa ir ļoti slikta un tuvredzīga rīcība."

Runājot par optimālajiem pasākumiem, kuriem būtu jābūt nākamajā Saeimā ievēlēto partiju dienaskārtībā, ekonomists atzīmēja, ka gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem jānodrošina iespēja turpināt savu ekonomisko aktivitāti. Attiecībā uz uzņēmumiem ir svarīgi atbalstu nepiešķirt tādiem uzņēmumiem, kas ir uz bankrota robežas, kas tā ir bijis kovida pandēmijas laikā. Savukārt attiecībā uz iedzīvotājiem, lai atbalstu mērķētu, to varētu piešķirt nevis pēc ienākumu līmeņiem, bet gan izmantojot metodi – atbalstu nosakot uz dzīvojamās telpas kvadrātmetriem katrai personai. Tas, ekonomista ieskatā, sniegtu iespēju atbalstu izmaksāt godīgāk. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti