Šādu kārtību paredz Diasporas likuma pārejas noteikumi, ko pieņēma jau iepriekšējā Saeimas sasaukuma laikā. Latvija pēdējo 15 gadu laikā ir pieredzējusi divus lielus emigrācijas viļņus. Daudzi šo gadu laikā ārvalstīs nopelnījuši pensijas. Taču, atgriežoties Latvijā, par ārzemēs saņemto pensiju jāmaksā nodoklis.
Saeimas deputāts Gatis Eglītis (Jaunā konservatīvā partija) rosināja šo kārtību mainīt un piemērot nodokli par to pensiju daļu, kas lielāka par tūkstoš eiro.
“Jāsaprot tas, ka arī šī Covid-19 krīze tomēr daudzus, domāju, ārvalstīs mudinās domāt par atgriešanos Latvijā. Un šis varētu būt tiešām tāds viens konkrēts darbs, labums, stimuls, ko mēs piedāvājam mūsu valsts piederīgajiem, vienalga kur viņi ir, lai viņi atgrieztos,” klāstīja Eglītis.
Šāda kārtība būs gan reemigrāciju veicinoša, gan labvēlīga Latvijas ekonomikai, uzsvēra Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols no Nacionālās apvienības.
“Ieviešot šo normu, mums ir labs pamats domāt, ka reemigrējošie seniori pienesīs mums papildu līdzekļus Latvijā, īpaši reģionos, no kurienes daudzi nākuši. Vairākas valstis – kā Portugāle, Spānija, Izraēla – ir sapratušas tā saucamās "sudraba ekonomikas" lielo nozīmi strauji novecojošas sabiedrības apstākļos un apzināti piesaista seniorus ar nodokļu pasākumiem. Būtu tuvredzīgi neizmantot Diasporas likuma potenciālu šajā jomā,” sacīja Kols.
“Mums ir iespēja, mērķtiecīgi iesaistot diasporu tautsaimniecībā un efektīvi izmantojot nodokļu instrumentus reemigrācijas veicināšanai, stiprināt valsts izaugsmi un mudināt Latviju atstājušos vecumdienas pavadīt mājās Latvijā. Tie cilvēki, kuri plāno atgriezties Latvijā, lai šeit pavadītu vecumdienas, tērējot citās valstīs nopelnīto pensiju, maksās pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli un citus nodokļus, tādējādi sniedzot pienesumu valsts tautsaimniecībai un attīstībai,” norādīja Kols.
“Es saņēmu 600 eiro Zviedrijas pensiju, pēc tam, kad jau zviedri uzlikuši man 25 procentu nodokli. Iedomājieties, 25 procenti! Un Latvija vēl paņem. Vai tas ir taisnīgi?” situāciju raksturoja Saeimas deputāts Atis Lejiņš (“Jaunā Vienotība”)
Vienlaikus deputāte Vita Anda Tērauda no “Attīstībai/Par!” pauda uzskatu, ka šāda kārtība būtu diskriminējoša pret pensiju saņēmējiem Latvijā. Šis redzējums gan palika mazākumā.
Tērauda aicināja neatbalstīt šos priekšlikumus, “jo mēs nedrīkstam diskriminēt mūsu pašu pensionārus Latvijā un nostādīt pensionārus dažādās situācijās. Mēs saskatām Satversmes tiesas riskus, ieviešot šādu atšķirību. Saikne ar diasporu ir ārkārtīgi svarīga, ir nozīmīgi veicināt reemigrāciju, bet tas ceļš nav ejams ar šādiem priekšlikumiem, kas būtībā diskriminē mūsu pašu pensionārus”.
“Aicinu arī pārskatīt nodokļu politiku pret visiem vienlaikus,” sacīja Tērauda.
Savukārt opozīcija sola iesniegt priekšlikumu, lai Latvijas pensionāru pensijas līdz 500 eiro ar nodokli neapliek vispār.
“Valsts ja reāli rūpējās ne tikai par tiem pensionāriem, kuri atbrauc no ārzemēm un turpinās dzīvot Latvijā, bet par visiem pensionāriem, tad atbrīvosim viņus no nodokļiem,” aicināja Saeimas deputāts Andrejs Klementjevs (“Saskaņa”).
Likuma grozījumi par ārvalstīs nopelnītu pensiju dubultu neaplikšanu ar ienākuma nodokli Saeimai vēl jāskata trešajā lasījumā.
Latvija jau pieņēmusi noteikumus, ka Latvijas rezidentu pensijām, ko izmaksā ASV vai Kanāda, Latvijas iedzīvotāju ienākuma nodokli piemēro tikai tajā daļā, kas pārsniedz attiecīgās valsts neapliekamo minimumu.
Savukārt saskaņā ar starpvaldību līgumiem Krievijas un Ukrainas pensijas Latvijā ar nodokli neapliek vispār.
KONTEKSTS:
Piecus gadus pēc tam, kad Saeima atcēla Eiropas Savienības (ES) valstīs nopelnīto algu atkārtotu aplikšanu ar nodokļiem Latvijā, diaspora vērsa parlamenta uzmanību uz to, ka tādas pašas problēmas ir arī cilvēkiem, kuri ārzemēs nopelnījuši pensijas un vēlas atgriezties mājās, taču būs spiesti dzimtenē maksāt nodokli vēlreiz. Pirms 3 gadiem tautas kalpi solīja šo jautājumu izpētīt. Šogad februārī deputāti konceptuāli atbalstīja izmaiņas, lai ārvalstīs gūtajām pensijām piemērotu neapliekamo minimumu tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī, kur pensija nopelnīta.
Līdzīga situācija bija ar ārvalstīs nopelnītajām algām. Tā kļuva īpaši aktuāla krīzes gados, kad daudzi devušies uz ārzemēm peļņā un bija nepatīkami pārsteigti par nepieciešamību maksāt nodokļus Latvijā vēlreiz. Šo situāciju Saeima mainīja, un no 2012. gada 1. janvāra vairs nav jāmaksā nodoklis par algota darba ienākumiem, kas gūti citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, vai valstī, ar kuru Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā nodokļu konvencija.
