Saeimas pozīcija valsts budžetu neslavē, taču atbalstīs; opozīcija – kritiska

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Saeimas pozīcijas deputāti pirms pirmdien paredzētās Saeimas sēdes, kurā galīgajā lasījumā lems par nākamā gada valsts budžeta projektu, to neslavē, taču sola atbalstīt. Savukārt opozīcija tam kārtējo reizi velta kritiskus vārdus un saka, ka to neatbalstīs.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas līderis Gaidis Bērziņš atzīst, ka nākamā gada budžeta prioritāte ir aizsardzība. Tiesa, VL-TB/LNNK būtu priecīgāka, ja koalīcijas partneri atzītu, ka arī demogrāfijai ir jāatvēl daudz lielāki līdzekļi.

Savukārt citas koalīcijas partijas – Zaļo un zemnieku savienības - līderis Augusts Brigmanis pauda, ka viņa 12 gadu ilgajā Saeimas deputātu pieredzē „šī gada budžets nav nedz labāks, nedz sliktāks par iepriekšējiem budžetiem”. Vaicāts, vai iedzīvotājiem šis budžets ļaus dzīvot labāk, viņš atteica: „To jau iedzīvotāji redzēs. Es negribu būt kāds pareģis”.

Kritiski un tieši savos izteikumos bija opozīcijas pārstāvji. Piemēram, Ingūna Sudraba ("No sirds Latvijai") sacīja, ka nākamā gada budžets bremzē Latvijas ekonomikas attīstības iespējas, par ko liecina nodokļu izmaiņas. Līdzīgi izteicās Mārtiņš Bondars (Latvijas Reģionu apvienība), kurš uzsvēra, ka nav pamata atbalstīt nākamā gada budžetu, jo tas neveicina ekonomisko attīstību. Viņš gan atzina, ka finansējuma palielināšana aizsardzībai ir atbalstāma.

Arī partijas „Saskaņa” Saeimas deputāts Igors Pimenovs norāda, ka partija neatbalstīs dažādus likumprojektus, kas iekļauti valsts budžeta projektā.

Pirmdien, 30.novembrī, divus mēnešus pēc nākamā gada valsts budžeta un to pavadošo likumprojektu paketes iesniegšanas Saeimā, parlaments ārkārtas sēdē lems par budžeta pieņemšanu galīgajā lasījumā. Gatavojot 2016.gada valsts budžetu, atbildīgā Saeimas komisija izskatījusi vairāk nekā 900 dažādu priekšlikumu.

Atbilstoši Finanšu ministrijas aprēķiniem, kas tapuši, balstoties uz prognozi, ka nākamgad Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 3%, budžeta izdevumi nākamgad sasniegs 7,65 miljardus eiro, bet ieņēmumi būs aptuveni 7,37 miljardus eiro lieli.

Tādējādi valsts budžetā nākamgad paredzēts deficīts aptuveni 1% apmērā no IKP, bet 2018.gadā 0,8% no IKP.

2017. un 2018.gadā paredzēts veidot fiskālā nodrošinājuma rezervi 0,1% apmērā no IKP.

Paredzams, ka nākamajā gadā par 10 eiro pieaugs minimālā alga, no 75 līdz 85 eiro pieaugs neapliekamais minimums, savukārt gandrīz 32 000 pensionāru pensijas pieaugs par 10 eiro.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti