Ņemot vērā radušos situāciju, vairāki mikrouzņēmumi bija nolēmuši savu darbību pārtraukt, tāpēc ar komisijas ar grozījumiem paredzēta iespēja šiem uzņēmējiem līdz 2017.gada 31.janvārim atgūt mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu, informēja Saeimas Preses dienests.
Rosinātās izmaiņas paredz 2017.gadā no mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumiem valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās novirzīt 70,4 procentus, bet 2018.gadā – 80 procentus.
Ņemot vērā, ka komisijā pieņemts lēmums par pilnīgu atteikšanos no minimālo sociālo iemaksu apjoma noteikšanas, deputāti nolēma atsaukt iepriekš Saeimā iesniegto likumprojektu, kas paredzēja noteikt papildu nodarbināto kategorijas, uz kurām neattiektos prasības par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu minimālo objektu, pauda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča (Zaļo un zemnieku savienība).
Neatbalsta vienīgi "Vienotība"
Sociālo jautājumu komisijā atbalstīja priekšlikumu neieviest minimālās sociālās iemaksas, par to balsoja arī opozīcijas deputāti, bet “Vienotības” deputāti atturējās.
Kā skaidro "Saskaņas" deputāts Andrejs Klementjevs, sabiedrība nav gatava obligāto minimālo sociālo iemaksu ieviešanai.
"Mēs uzskatam, ka Labklājības ministrija kopā ar Finanšu ministriju nesagatavoja ne sabiedrību, ne patērētājus, ne konkrēti maksātājus par to, lai nodokļi nelikvidētu tos uzņēmumus, kuri radās pēdējos gados, nepastiprinātu ēnu ekonomiku un bezdarbu, par ko runā arī Valsts prezidents.
Mums ir tādas pašas aizdomas, ka šis nodoklis radīs lielākas problēmas ekonomikā nekā viņa neieviešana," teica Klementjevs.
Viņš teica, ka šis balsojums ir nevis atbalsts, bet atzinums, ka iepriekšējais likums bijis nepārdomāts.
Mazāks atbalsts nodokļa celšanai
Savukārt Budžeta komisija konceptuāli vienojās par mikrouzņēmuma nodokļa celšanu, arī to "Vienotība"neatbalstīja. Šo likumprojektu atbalstīja Zaļo un zemnieku savienības, Nacionālās apvienības deputāti, kā arī opozīcijas pārstāve Inguna Sudraba ("No sirds Latvijai"). "Vienotības" pārstāvji balsojumā atturējās, bet "Saskaņa", kā arī Mārtiņš Bondars (LRA) balsojumā nepiedalījās.
Klementjevs norādīja, ka mikrouzņēmumu nodokļa likmes celšanu līdz 15% "Saskaņa" pagaidām neatbalsta. "Par mikrouzņēmumu nodokli mēs negatavojamies balsot tāpēc, ka mums nav datu, un mums nav pārliecības, ka jaunais, paceltais mikrouzņēmumu nodoklis atrisinās problēmas," teica Klementjevs.
"Saskaņa" gan plāno Kučinska piedāvājumu vēl apspriest trešdienas frakcijas sēdē. Tikmēr kategorisku nostāju ieņem Latvijas Reģionu apvienības (LRA) vadītājs Mārtiņš Bondars.
"Latvijas Reģionu apvienība pirms vēlēšanām bija solījusi nemainīt nodokļus.
Tas nozīmē, ka mēs nevaram atbalstīt tos likumus, kuri paceļ cilvēkiem izmaksas par viņa dzīvi, kā viņi darbojas savos mazajos biznesos un uzņēmumos," teica Bondars.
Rosinās mazāku likmi mazajiem
No opozīcijas partijām tikai "No sirds Latvija" atbalsta gan sociālo iemaksu atcelšanu, gan mikrouzņēmumu nodokļa celšanu. Partijas vadītāja Inguna Sudraba kā vienīgā opozīcijas pārstāve Budžeta komisijā jau nobalsojusi par likmes palielināšanai.
"Tā kā vēl iepriekš mēs šeit bijām runājuši ar dažādām uzņēmēju grupām, un es prasīju to viedokli, kas jums ir labākais un kā jūs paši redzat vislabāko nodokļu maksāšanas režīmu, visracionālāko, viņi visi viennozīmīgi iestājās par to, ka tas ir nodoklis no apgrozījuma. Visiem uzdevu jautājumu, kas ir tā maksimālā likme, ko ir loģiski maksāt. Viņi arī to redzēja, ka maksimums tie ir šie 15%, bet jābūt diferencētam atkarībā no apgrozījuma. Pie mazākiem apgrozījumiem jābūt mazākiem nodokļiem," teica Sudraba.
"No sirds Latvijai" plāno uz otro lasījumu iesniegt priekšlikumus, kas mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro gadā paredzētu nodokļa likmi līdz 12%.
Sudraba gan stāsta, ka "No sirds Latvijai" grozījumus mikrouzņēmumu nodoklī atbalstīs arī tad, ja frakcijas priekšlikumi tiks noraidīti.
Ar "No sirds Latvijai" balsīm gan būs par maz, lai Saeimas vairākums Kučinska ieceres atbalstītu. Ja Vienotība savu pozīciju nemainīs, ZZS un Nacionālajai apvienībai, visdrīzāk, vajadzīgās balsis būs jāmeklē "Saskaņas" virzienā.
Gala balsojums notiks nākam otrdien Saeimas ārkārtas sēdē.
"Vienotība" negrasās piekāpties
Pirms Saeimas komisiju sēžu sākuma partijas "Vienotība" pārstāvji sanāca uz valdes un Saeimas frakcijas kopsēdi, lai spriestu, kā rīkoties balsojumos par mikrouzņēmumu nodokļa celšanu līdz 15% un minimālo sociālo iemaksu atcelšanu.
Savu lēmumu "Vienotība" nemainīja un joprojām kā vienīgā koalīcijas partija premjera Kučinska piedāvātās izmaiņas neatbalsta. "Vienotības" līderis Andris Piebalgs pirms komisiju sēdēm skaidroja, ka partija vēlas turpināt darbu valdībā, taču premjera ierosinājumi nav pieņemami.
Piebalgs gan uzsvēra, ka tā nav valdības laivas šūpošana un “Vienotība” sevi neuzskata par iekšējo opozīciju.
Partija "Vienotība" joprojām grib alternatīvu variantu – ļaut nākamgad uzņēmējiem izvēlēties, vai maksāt minimālās sociālās iemaksas un 5% mikrouzņēmuma nodokļa vai arī palielināto mikrouzņēmuma nodokli 15% apmērā. Partija uzskata par nepieciešamu nākamgad diferencēt mikrouzņēmuma nodokļa likmi, mazinot risku, ka sasteigtos valdības lēmumus apstrīdēs Satversmes tiesā.
Savukārt minimālo sociālo iemaksu noteikšanas jautājumu partija vēlas atlikt līdz septembrim, līdz tam laikam izstrādājot labāko veidu, kā panākt, lai visi darbinieki būtu vismaz minimāli sociāli apdrošināti.
VSAOI ieviešana jāatliek līdz Finanšu ministrija ir gatava to administrēt, bet nākamgad uzņēmējiem jādod izvēle - MUN 5%+VSAOI vai 15%
— Andris Piebalgs (@APiebalgs) December 13, 2016
Minimālās sociālās iemaksas ir ļoti svarīgas, lai cilvēki varētu saņemt pensijas un pabalstus, tāpēc, ja tās nevar ieviest tagad, to var atlikt uz vēlāku laiku. Bet partija neatbalsta ieceri noteikt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 15% nākamgad solīto 5% vietā.
Nodokļu politika nevar mainīties dažu dienu laikā, uzsvēra Piebalgs.
Arī labklājības ministrs Jānis Reirs ("Vienortība") norādīja, ka šis nav jautājums, kura dēļ “Vienotība” varētu atstāt koalīciju, tomēr šobrīd premjera piedāvājumu nevar atbalstīt. "Mēs nevaram tik sociāli neatbildīgu lēmumu atbalstīt, jo tam ir ļoti tālejošas sekas," sacīja Reirs.
Viņš pauda, ka izmaiņas skartu vairāk nekā 200 000 Latvijas iedzīvotāju, kuriem nav pilnībā apmaksātas slimības lapas, kuriem nav iespējas saņemt bezdarbnieka pabalstu vai veidot pensiju uzkrājumu.
“Tā ir sociāli ļoti bīstama situācija,” sacīja ministrs.
Kučinskis gan otrdien no rīta LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja, ka ir gatavs apspriest iespējamos kompromisus, taču neatbalsta “Vienotības” priekšlikumu par izvēles iespējām.
Jau ziņots, ka koalīcija pirmdien nespēja panākt vienošanos par premjera “pēdējā brīža” piedāvājumu nodokļu izmaiņām, bet otrdien valdības vadītājs pauda pārliecību, ka “Vienotība” tomēr pārdomās un atbalstīs piedāvājumu.
Premjers 7.decembrī, divas nedēļas pēc budžeta pieņemšanas, negaidīti rosināja atteikties no plāna nākamgad ieviest sociālo iemaksu slieksni 75% no minimālās algas, pat ja cilvēks saņem mazāk. Iztrūkumu budžetā kompensēs, palielinot mikrouzņēmumu nodokļa likmi no pašreizējiem 9% līdz 15%. Tiesa, "Vienotības" Saeimas frakcija nesteidza atbalstīt šo priekšlikumu.
Valdības koalīcijas partijām arī pirmdien, 12.decembrī, neizdevās panākt vienošanos par premjera piedāvājumu, tomēr jautājumu šonedēļ skatīs Saeimas budžeta komisijā.
Finanšu ministrija (FM) piektdien sagatavojusi aplēses par premjera piedāvājumu mikrouzņēmuma nodokļa celšanai līdz 15% un minimālo sociālo iemaksu atcelšanai. Aprēķini liecina, ka šīs izmaiņas kopumā neradīs zaudējumus budžetā, bet mikrouzņēmumu darbiniekiem būs labākas sociālās garantijas.
