Saeimas komisija virza dīkstāves regulējumu steidzamai skatīšanai

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atbalstīja skatīšanai 1. un 2. lasījumā valdības piedāvāto likumprojektu apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai sakarā ar Covid-19 izplatību. Diskusijas raisīja tas, vai vajadzētu noteikt nozares, kurās strādājošie saņems dīkstāves pabalstus, vai arī meklēt citu risinājumu. Pašlaik deputāti vienojās likumprojektā atstāt formulējumu par nozarēm.

“Citējot Bondara kungu, fiskālā disciplīna ir mirusi. Bet tas ir uz laiku,” sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (“Jaunā Vienotība”), norādot uz valsts mobilizētajiem līdzekļiem pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai.

Ministrs atzina, ka saistībā ar valdības virzīto likumprojektu strīds ir par atbalsta mehānismiem. Likumprojektā paredzēts dīkstāves pabalsts darbiniekiem noteiktajās nozarēs, kuras likumprojektā ir ieteiktas, bet kuras precīzi būs jāiekļauj valdības noteikumos. Nozares noteikšot nevis ierēdņi, bet ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem. Turklāt pašlaik paredzētās likumprojektā esot mazā un vidējā biznesa nozares.

Reirs sacīja, ka valdība būs gatava regulāri papildināt atbalstāmo nozaru sarakstu. Viņš apliecināja, ka līdz aprīlim šis saraksts jau būs izsmeļošāks. Turklāt kritēriji, nevis nozaru noteikšana prasītu daudz vairāk laika un plašākas diskusijas.

Pašlaik paredzēts, ka dīkstāves regulējumā būs 100 000 nodarbinātie, kuriem valsts īsā laikā veiks maksājumus. Šo darbu izpildīs Valsts ieņēmumu dienests (VID). Tam vajadzīga kapacitāte, lai sāktu šo darbu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) konceptuāli atbalsta likumprojektu, bet iesaka vairākus papildinājumus. LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš ieteica ļaut valdībai ārkārtējā situācijā operatīvi lemt par virkni jautājumiem, piemēram, par iepirkumiem.

Endziņš apšaubīja nepieciešamību dīkstāves kontekstā runāt par nozarēm, piedāvājot definēt kritērijus, pēc kā piešķirt atbalstu. Viņaprāt, jo ātrāk būs noteikti atbalsta kritēriji, jo ātrāk “krīzi izvilksim”.

Līdzīgu viedokli pauda Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, sakot, ka situācija eskalējas katru dienu un skartās nozares var strauji mainīties.

Līdzīgi kā Endziņš arī Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (“Saskaņa”) piedāvā ļaut ekonomikas un finanšu ministriem lemt par uzņēmumu iekļaušanu atbalstāmo saraksta. Viņš piedāvāja likumā iestrādāt apņemšanos nedēļas laikā valdībai iesniegt plānu, ko darīt ar uzņēmumiem, kas nav konkrētās nozarēs, bet kur krīzes dēļ būtiski krītas ieņēmumi.

Par šiem jautājumiem plašas diskusijas raidījās arī komisijā pirms 2.lasījumā un plenārsēdē.

KONTEKSTS:

Pasaulē izplatoties jaunajam koronavīrusam Covid-19, Pasaules Veselības organizācija atzina, ka saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, slēgtas skolas un citas iestādes, arī ieviesti ierobežojumi uz robežām.

Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 13. marta līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu, tostarp mācībām skolās jānotiek attālināti un arī atcelti pasažieru pārvadājumi un lidojumi.

Apdraudējuma un tā seku novēršanai un pārvarēšanai valdība piedāvāja sniegt atbalstu uzņēmumiem nozarēs, kas šajā situācija skartas visvairāk. Šo uzņēmumu darbinieki varētu saņemt dīkstāves pabalstus. Tāpat pandēmijas ekonomisko seku pārvarēšanai valsts mobilizējusi līdzekļus nedaudz vairāk nekā 2 miljardu eiro apmērā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti