"Ierosinājumu apspriedām, iepazināmies arī ar atbildīgo ministriju viedokli un lēmām, ka šādā veidā, visiem vienādi pazeminot nodokļa likmi, nevarēs sasniegt iecerēto mērķi – palīdzēt maznodrošinātajiem iedzīvotājiem ar mazākiem rēķiniem par gāzi un elektrību.
No šāda pasākuma lielāki ieguvēji būtu tieši turīgākie iedzīvotāji, un tas vēl vairāk palielinātu nevienlīdzību, jo mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem atvieglojums būtu diezgan niecīgs.
Tāpat jāņem vērā, ka šādam pasākumam būs negatīva fiskālā ietekme," komisijas lēmumu skaidro Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība).
Valsts budžetā 25 miljonu eiro robs
Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Edgars Putra (Zaļo un zemnieku savienība) sēdē pauda, ka samazinātās PVN likmes ieviešana elektrībai un dabasgāzei gadā valsts budžetam radītu turpat 25 miljonu eiro lielus zaudējumus.
FM arī norāda, ka PVN nav paredzēts iedzīvotāju maksātspējas paaugstināšanai.
Šim mērķim būtu jāizmanto citi instrumenti, piemēram, jāpalielina minimālā darba samaksa, līdz ar to arī mēneša neapliekamais minimums.
Ministrijā atzīmēja: jāņem arī vērā, ka elektroenerģijas un dabasgāzes izmaksas mājsaimniecībām nosaka ne tikai piemērotais PVN, bet arī resursu cena. Piemēram, līdzšinējais dabasgāzes tarifu samazinājums, attiecībā pret 2013.gada cenām, kad tika uzsākts vākt parakstus pilsoņu iniciatīvai par PVN likmes samazinājumu dabasgāzei un elektroenerģijai mājsaimniecību vajadzībām, šovasar varētu sasniegt 23% plīts lietotājiem un 34% tiem iedzīvotājiem, kuri gāzi lieto apkurei.
Negatīvi ierosinājumu samazināt PVN vērtē arī Ekonomikas ministrija. Tās parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis ("Vienotība") uzsvēra, ka saistībā ar vērojamo elektroenerģijas un dabasgāzes cenu kritumu, iespējamiem deflācijas draudiem, budžeta ieņēmumu samazināšanos un patlaban notiekošo nodokļu sistēmas izvērtējumu, ko veic Pasaules bankas eksperti, nebūtu lietderīgi izskatīt nodokļa likmes samazināšanu.
Iesaka vislabāk atzītie PVN teorētiķi
Advokātu biroja "Sorainen Latvija" partneris, nodokļu un muitas lietu eksperts Jānis Taukačs Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" atzina, ka samazinātās PVN likmes parasti tiek ieviestas, lai atbalstītu maznodrošinātos.
Šobrīd samazinātas PVN likmes no kopumā 28 ES valstīm ir noteiktas sešās ES valstīs - Francijā, Grieķijā, Luksemburgā, Maltā, Itālijā un Lielbritānijā. Tur, piemēram, ir īpaši izceltas trīs kategorijas – samazināta PVN likme pārtikai, gāzei un elektrībai.
"Lielbritānijas argumentācija samazinātās PVN likmes ieviešanai elektroenerģijai un gāzei, ka vienāda PVN likme, kāda mums ir šobrīd Latvijā, paņem lielāku ienākumu proporciju no mazāk atalgotajiem nekā no turīgajiem cilvēkiem, kas veido tā saucamo PVN regresivitāti," klāstīja Taukačs.
Pēc viņa sacītā, ir trīs ceļi, kā ar to cīnīties. Viens no veidiem ir palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumus, piemēram, paceļot ar IIN neapliekamo minimumu vai IIN likmi, veidojot tā saukto IIN likmes progresivitāti.
"Bet kā mīnuss tiek minēts, ka šī progresivitāte rada tādas negatīvas parādības kā stimulu strādāt vairāk vai ilgāk notur cilvēkus mazturīgo vai mazāk atalgoto daļā.
Līdz ar to, kā labāks risinājums tiek piedāvāts samazinātās PVN likmes," teica eksperts, norādot – šos secinājumus izteikuši šobrīd Eiropā vislabāk atzītie PVN teorētiķi.
Tiesa, Latvijā ir paaugstināts ar IIN neapliekamais minimums, tomēr, salīdzinot ar Igauniju, neapliekamā minimuma apmēra ziņā mēs krietni atpaliekam, piebilda Taukačs.
Jau ziņots, ka Saeima, pamatojoties uz 10 721 Latvijas pilsoņa iesniegto kolektīvo iesniegumu, šī gada 10.martā uzdeva Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēt iespēju samazināt PVN likmi dabasgāzes un elektroenerģijas piegādei mājsaimniecību vajadzībām līdz 12%.
Patlaban elektrībai un dabasgāzei PVN likme noteikta 21% apmērā.
