Panorāma

Panorāma

Panorāma

Panorāma

Noraida būvnieku piedāvātās izmaiņas par solidāro atbildību

Saeimas komisija noraida būvnieku piedāvātās izmaiņas par solidāro atbildību

Saeimas Tautsaimniecības komisija trešdien, 18.janvārī, noraidīja lielo būvniecības uzņēmumu ideju atteikties no pienākuma ģenerāluzņēmējiem maksāt sociālo nodokli no minimālās algas par piesaistīto apakšuzņēmēju darbiniekiem valsts un pašvaldības pasūtījumos.

Būvnieki iebilst pārmaiņām, kam paši bija piekrituši

Ēnu ekonomika nozarē aizvien ir liela. No 70 000 tajā strādājošo divas trešdaļas joprojām saņem aplokšņu algas.

Pērnā gada maijā Latvijas būvuzņēmēju partnerība ar valdību parakstīja memorandu, lai kopīgi vērstos pret ēnu ekonomiku nozarē. Vēlāk valsts budžeta paketē tika iekļauts pirmais solis – pienākums ģenerāluzņēmējiem nomaksāt sociālo nodokli no minimālās algas par piesaistīto apakšuzņēmēju darbiniekiem visos valsts un pašvaldību pasūtījumos.

Tagad lielie būvnieki pēkšņi iebilst.

"Pirmkārt, ne viens ,ne otrs regulējums neierobežo ēnu ekonomiku. Mērķis nekad nav bijusi ēnu ekonomikas ierobežošana. [..] Otrs mīts ir par Finanšu ministrijas piedāvāto regulējumu, kas stājas spēkā jūlijā. Tas nekādā veidā nepalielina darbinieku sociālās garantijas," saka Latvijas Būvuzņēmumu partnerības pārstāve Olga Geitus-Eitvina.

Šādi tiekot sadrumstalota nodokļu nomaksa starp ģenerāluzņēmēju un apakšuzņēmēju, uzskata būvuzņēmēji. Turklāt, pat ja ģenerāluzņēmējs samaksās nodokļus par apakšuzņēmēju, tas nenozīmē, ka to pašu darīs pats apakšuzņēmējs. Problēmas sagādājot arī darba laika uzskaite. Tā vietā lielie būvnieki Saeimas Tautsaimniecības komisijai piedāvāja apakšuzņēmējiem uzlikt par pienākumu iesniegt izziņas par sociālā nodokļu parāda neesamību.

Apakšuzņēmēji neatbalsta lielo būvnieku iniciatīvu

Taču vienoti nav arī būvnieki.

Apakšuzņēmējus pārstāvošā Latvijas Būvnieku asociācija uzsver – ģenerāluzņēmēju piedāvātā sistēma aizvien dod iespēju nesamaksāt darbu veicējam, aizbildinoties ar kvalitātes problēmām, nevis tās novērst darbu gaitā.

"Mēs šos priekšlikumus neatbalstam, jo mēs redzam, ka tur ir slēptā veidā ielikta lieta, kas ļauj iet prom no atbildības un to uzliek tiešo darba izpildītājam, kas ir neaizsargāts," saka Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grīnbergs.

Saeimā noraida lieluzņēmēju priekšlikumus

Neraugoties uz lielo būvnieku iebildumiem, viņu piedāvāto risinājumu Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti trešdien tālāk nevirzīja.

Vienlaikus Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai kopīgi jāmeklē tālākie risinājumi, kā mazināt ēnu ekonomiku nozarē. Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā gan sola deputātu noraidītos grozījumus vēlreiz virzīt izskatīšanai Ministru kabinetā, lai Saeimai par tiem būtu jālemj.

Pērn maijā tika lēsts, ka ēnu ekonomikas būvniecībā ir aptuveni 40%.

Igaunijā ar «aplokšņu algām» sekmīgi cīnās, ieviešot darbinieku reģistru

Jau četrus gadus zemākais ēnu ekonomikas līmenis Baltijas valstu vidū ir Igaunijā. Bet arī tur vienu no lielākajiem pelēkās zonas sektoriem veido būvniecības nozare. Tā intervijā Latvijas Televīzijai atzina kaimiņvalsts Nodokļu un muitas pārvaldes vadītāja vietnieks Rivo Reitmans.

Viņš stāsta - arī Igaunijā apziņa, ka nodokļi ir jāmaksā, nav "ļoti izteikta". "Bet tā mainās, cilvēki sāk saprast, ka nodokļu maksāšana ir normāla dzīves sastāvdaļa," piebilst Reitmans.

"Arī Igaunijā vienu no lielākajiem ēnu ekonomikas sektoriem veido būvniecības nozare. Un, protams, aplokšņu algas. (..) 2014. gadā mēs ieviesām darbinieku reģistru. Tas nozīmē, ka, pirms jauns darbinieks sāk strādāt, darba devējam ir viņš jāpiereģistrē. Iepriekš, kad devāmies pārbaudīt, cik cilvēku reāli strādā uzņēmumā, bieži dzirdējām atbildi – "šī ir mana pirmā darba diena". Instrumentu, kā ar to cīnīties, nebija," stāsta Reitmans.

Taču tagad līdz ar darbinieku reģistru Igaunijas būvniecībā "pēkšņi parādījušies 20 000 jauni darbinieki".

Padomā ir arī citas pārmaiņas, kuras virza nozare.

"Igaunijā ģenerālbūvniekam no mums vajadzētu noskaidrot, kāda ir vidējā alga uzņēmumos, ko viņš grasās nolīgt kā apakšuzņēmējus. Ja tā ir virs vidējās valstī, sadarbību var veidot, ja nē, tad labāk nevajadzētu. Iepirkuma likumā tas vēl nav iekļauts, bet mēs vēlamies to darīt. (..) Šo ideju gan nevirzām mēs, bet Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Viņi zina, ka tā ir problēma un kaut kas ir jāmaina. Un mēs palīdzam. Tā arī vajadzētu būt, ka nevis Valsts ieņēmumu dienests uzspiež pārmaiņas, bet nozare pati," stāsta Reitmans.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt