Valdībā jau šomēnes bija plānots izlemt jautājumu par skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam “Telia Sonera” un valstij piederošo LMT un “Lattelecom” nākotni, bet Saeimas komisijas deputātu vairākums iestājas par to, ka jautājums par tālāko rīcību ar valstij piederošajām abu uzņēmumu kapitāldaļām, tostarp par iespējām apvienot abus uzņēmums, ir skatāms tikai tad, kad būs veikta rūpīga analīze.
Saeimas komisijas deputātu ieskatā, lēmumu par uzņēmumu nākotni var pieņemt, kad būs skaidrs pamatojums, kāpēc ir nepieciešamas vienas vai otras varbūtējās izmaiņas. Analīzei būtu jāsniedz atbildi arī uz jautājumu, kā iespējamās izmaiņas, tostarp abu uzņēmumu apvienošana ietekmētu konkurenci nozarē.
“Deputāti, izvērtējot atbildīgo amatpersonu skaidrojumus, uzskata, ka sniegtā informācija nav pietiekama, lai pieņemtu ekonomiski un sociāli pamatotu lēmumu par abu uzņēmumu turpmāko darbību,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
“Nav pieļaujamas jebkāda veida spekulācijas par apvienošanas lietderību. Ir jābūt dokumentam, kas skaidri pateiktu, vai nu uzņēmumus būtu lietderīgi apvienot vai arī neapvienot. Patlaban šāda dokumenta nav. Atbildīgajām institūcijām ir jāsniedz kvalitatīvs un objektīvs situācijas vērtējums, lai iedzīvotājiem nerastos šaubas par pieņemtā lēmuma lietderību un caurskatāmību,” pauda Bērziņš.
“Mums ir vajadzīgs, lai tie būtu neatkarīgi eksperti. Mēs meklējām ekspertus arī šeit, kas varētu nākt uz komisiju un pateikt savu viedokli. Es ļoti atvainojos, bet šinī jautājumā tādus dziļus un pamatīgus ekspertus mums neizdevās atrast. Jo bija eksperti ar augstiem grādiem, bet nu, varēja pateikta: liekas, ka labāk būtu tā. Man arī liekas. Bet, ja tas ir eksperts un viņam par to samaksā, tad viņam ir jānes atbildība par savu pieņemto lēmumu kā ekspertam,” klāstīja komisijas vadītājs.
Komisijas deputāti arī aicināja valdību līdz šī gada septembrim noteikt un iesniegt komisijā valsts stratēģiskos mērķus par abu uzņēmumu kapitāla daļu pārvaldību. Tostarp, piesaistot neatkarīgus starptautiskus telekomunikāciju jomas ekspertus, iesniegt ekonomisko un sociālo analīzi ar ne mazāk kā pieciem turpmākās rīcības variantiem.
Deputāti vēlas, lai atbildīgās amatpersonas novērtētu katra piedāvātā varianta stiprās un vājās puses vismaz no tādiem aspektiem kā patērētāju intereses, uzņēmumu resursu sinerģija, valsts budžeta ieņēmumi no dividendēm, ietekme uz tautsaimniecību, konkurences vide, inovāciju iespējas un resursi investīcijām, atbilstība Eiropas Savienības normatīviem, iespējamie riski, kā arī citiem būtiskiem apstākļiem, informēja komisijas priekšsēdētājs.
Par spīti tam, ka tieši uzņēmuma “Lattelecom” vadība ir viena no pusēm, kas salīdzinoši aktīvi aizstāv ideju par abu kompāniju apvienošanu, “Lattelecom” vadītājs Juris Gulbis Saeimas šīs dienas lēmumu kopumā vērtē atzinīgi.
Gulbis norādīja, ka pirmo reizi tik augstā līmenī uzklausīta detalizēta informācija, kāds ir “Lattelecom” un LMT redzējums par attīstību. Un arī papildu izpēte ir svarīga un nepieciešama, jo valstij kā akcionāram būtu jāizstrādā sava stratēģija, kā nākotnē attīstīt uzņēmumus, kuru vērtība sasniedz gandrīz miljardu eiro, norādīja Gulbis.
Savukārt LMT vadība norādīja, ka saskata vairāk ieguvumu, ja abi uzņēmumi turpinās darboties atsevišķi.
Iepriekš viens no galvenajiem argumentiem pret abu kompāniju apvienošanu bija bažas par pārāk spēcīga tirgus spēlētāja izveidošanos. Tomēr šobrīd, pēc industrijas ekspertu teikā, šīs bažas var kļūt neaktuālas, jo neoficiālas ziņas liecina, ka uzņēmuma “Bite” jaunie īpašnieki, ASV fonds "Providence Equity Partners", Latvijas tirgū ir nolūkojuši arī kabeļtelevīzijas operatoru "Baltkom", iepriekš komentārā norādīja Latvijas Radio korespondents Gunārs Valdmanis.
Ne mazāk interesentus pavērsienus telekomunikāciju tirgus attīstībā sola arī atsevišķu nozares ekspertu izteiktās prognozes par to, ka “Telia Sonera”, neredzot tālākas iespējas attīstībai Latvijas tirgū ar sevi pietiekami izdevīgiem nosacījumiem, varētu izšķirties arī par sev piederošo akciju pārdošanu, sarežģījot arī valdības kā uzņēmumu līdzīpašnieka līdz šim visai komfortablo dzīvi, norādīja Valdmanis.
Vai pret lēmuma pieņemšanas atlikšanu neiebildīs “Telia Sonera”, pagaidām nav zināms. “Telia Sonera” piedāvā šos uzņēmumus apvienot vai arī nopirkt valsts daļas.
Jau ziņots, ka sarunas starp Latvijas valdību un skandināvu telekomunikāciju kompānijas “Telia Sonera” par „Lattelecom” un LMT nākotni norit jau daudzus gadus.
Pēc pēdējām - šā gada marta pirmajā pusē - notikušajām sarunām par Latvijas valstij un skandināvu uzņēmumam piederošo kompāniju LMT un “Lattelecom” nākotni izkristalizējies, ka ceļš uz kompromisu arī turpmāk nebūs viegls.
Pēc tam, kad Latvijas valdības darba grupa lēma, ka LMT un „Lattelecom” apvienošanai varētu piekrist tikai tad, ja Latvijas valsts saglabā vairākumu, "Telia Sonera", kuras piedāvājums ir tieši pretējs – arī tā vēlas sev vairākumu -, vēl nebija gatava komentēt jauno situāciju.
Kompānijās "Lattelecom" un LMT "Telia Soner" tur 49% akciju, bet Latvijas valstij „Lattelecom” pieder 51%, bet LMT – gan caur privatizācijas aģentūru un Latvijas Valsts radio un televīzijas centru – 28%.
Atlikušie 23% uzņēmumā LMT pieder „Lattelecom”. Tas arī ir iemesls, kāpēc apvienošanās gadījumā pārsvaru automātiski iegūtu „Telia Sonera”, jo „Lattelecom” pieder gan Latvijas valstij, gan skandināvu kompānijai. Attiecīgi „Telia Sonera” iegūtu 54%, bet Latvija 46%, liecina Privatizācijas aģentūras aplēses.
