Saeimas komisija konceptuāli atbalsta krīzes laika hipotekāro parādu dzēšanu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti trešdien, 1. aprīlī, attālinātā komisijas sēdē konceptuāli atbalstīja  ierosinājumu dot iespēju kredītiestādēm vienpusēji dzēst parādsaistības par hipotekārajiem kredītiem, kas ņemti pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes, informēja Saeimas Preses dienestā. 

"Komisija šodien iepazinās ar Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas piedāvājumu, kas paredz iespēju dzēst hipotekāro kredītu parādus, kas uzskatāmi par neatgūstamiem. No priekšlikuma autoriem gaidām priekšlikumu redakcijas, lai Budžeta komisija tās var virzīt tālāk izskatīšanai Saeimā," pēc sēdes sacīja komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars ("Attīstībai/Par!").

Ierosinājumu plānots virzīt kā grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā, nosakot hipotekāro kredītu dzēšanas pamatprincipus. Paredzēts, ka kredītiestādes varēs vienpusēji labprātīgi dzēst parādus par kredītiem, ko iedzīvotāji ņēmuši līdz 2008. gada beigām nekustamā īpašuma iegādei.

Paredzēts arī, ka dzēstās saistības parādniekam neuzskatīs par ienākumu un to neapliks ar kapitāla pieauguma nodokli.

Pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes Latvijā bija milzīgs kreditēšanas tempu kāpums, taču krasais ienākumu kritums pēc tam radīja ļoti lielas grūtības pildīt uzņemtās saistības. Šie parādi pēc būtības ir neatgūstami un tāpēc norakstāmi, deputātiem uzsvēra Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijas Bankas padomes padomnieks Edvards KušnersLinda Zalāne
    Latvijas Bankas un Finanšu nozares asociācijas rīcībā esošie dati liecina, ka patlaban Latvijā ir aptuveni 13 000 krīzes skarto parādnieku un parādsaistību kopējais apjoms lēšams līdz 600 miljoniem eiro.
     

    Patlaban atsevišķas kredītiestādes jau īsteno dažādas izlīguma programmas, rakstiski noslēdzot obligātu divpusēju vienošanos. Priekšlikums par vienpusēju parādu atlaišanu rosināts, jo līdzšinējā prakse uzskatāma par būtiski kavējošu faktoru saistību pilnīgai vai daļējai dzēšanai, sēdē atzīmēja Finanšu nozares asociācijas pārstāvis.

    Ņemot vērā nepieciešamību pēc iespējas strādāt attālināti un ievērot sociālo distancēšanos, Saeimas komisijām patlaban tiek nodrošināta iespēja komisiju sēdes noturēt attālināti videokonferenču formātā. Šādi jau norisinājušās vairākas komisiju sēdes, tajās pieņemot nepieciešamos lēmumus un organizējot balsojumus. Izmantojot videokonferenču platformu, parlamentā attālināti tiek organizētas arī Saeimas Prezidija sēdes, norādīja Preses dienestā.

    KONTEKSTS:

    Latvijas Bankas prezidents Kazāks rosinājis komercbankām norakstīt neatgūtos tā dēvēto "trekno gadu" jeb "burbuļa" laika parādus, kas ļautu atgriezties ekonomikas apritē vairāk nekā 10 000 cilvēku. Kā intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" iepriekš sacīja Kazāks, ievērojams skaits iedzīvotāju tā dēvētajos "treknajos gados" ņēma kredītus, pārsvarā hipotekāros aizņēmumus, kurus daudzi vēlāk nespēja atmaksāt. Daļai tika atsavināti mājokļi, taču daudzos gadījumos arī ar to nepietika parādu nomaksai. 

    Latvijas Finanšu nozares asociācija pauda atbalstu Latvijas Bankas prezidenta priekšlikumam rast risinājumu 2008. gada krīzes parādu dzēšanai, tos norakstot. Asociācija jau uzsākusi darbu, lai rastu risinājumu, kā minēto ierosinājumu realizēt. Savukārt Finanšu ministrija (FM) atzina, ka būtu gatava diskutēt par Kazāka priekšlikumu, vienlaikus norādot uz patlaban spēkā esošiem iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) atbrīvojumiem parādniekiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti