Saeimas deputāti vērtēja interneta platformas "Manabalss.lv" iniciatīvu aizliegt lauksaimniecības un meža zemes pārdošanu ārzemniekiem, par kuru portālā iepriekš savākti vairāk nekā 10 000 parakstu.
Priekšlikuma autors, Saeimas deputāts Armands Krauze (Zaļo un zemnieku savienība), pieteikumā norādīja, ka vēloties saglabāt Latvijas lauksaimniecības un meža zemi Latvijas pilsoņu īpašumā un "izbeigt tās iztirgošanu ārzemniekiem un starptautiskajiem investīciju fondiem".
Priekšlikumu nevarot atbalstīt, jo tas pārkāptu Latvijas Starptautiskās saistības gan Eiropas Savienībā (ES), gan Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, skaidro Saeimas komisijas priekšsēdētājs un frakcijas deputāts Vitālijs Orlovs ("Saskaņa").
"Mēs gatavosim lēmumu. Ir trīs iespējamie varianti. Pirmais - noraidīt iniciatīvu, jo, iespējams, ka mēs pārkāpsim iestāšanās ES procedūru, Otrais variants dot tiesības premjeram sākt pārrunas par iestāšanās ES nosacījumu izmaiņām. Un trešais - nodot Tautsaimiecības komisijai, no visām pusēm izvērtēt iesniegto iniciatīvu un pieņemt lēmumu, kas visvairāk atbilst mūsu interesēm," norādīja Orlovs.
Tikmēr zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība) Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina, ka viņš nevar piekrist tam, ka ārzemnieki pārāk izpērk Latvijas lauksaimniecības zemi.
Viņš pastāstīja, ka Vidzemes pusē divi lieli dāņu lauksaimnieki pārdevuši visu savu zemi Latvijas lauksaimniekiem. “Tā ka es nekādi nevaru piekrist, ka kādi briesmīgi ārzemnieki sabrauks un izpirks lauksaimniecības zemi,” sacīja Dūklavs.
Ministrs uzsvēra, ka zemes cena augusi vairākas reizes. Vērtīgākajām lauksaimniecības zemēm Dobelē un Tērvetē cena esot sasniegusi 8000 eiro par hektāru.
Jau ziņots, ka 2014.gada maijā beidzās zemes iegādes moratorijs, kas formāli traucēja ārzemniekiem pirkt zemi Latvijā. Lai arī zeme pirkta tik un tā, piemēram, izveidojot fiktīvas firmas un izmantojot citus "caurumus" likumdošanā, šo ierobežojumu atcelšana satrauca lauksaimnieku organizācijas, jo zemes sāka nepietikt vietējiem zemniekiem.
Tiesa, pāris mēnešus pēc zemes iegādes moratorija beigām pieņemti likuma par zemes privatizāciju lauku apvidos grozījumi, kuru mērķis bija veicināt lauku zemes nonākšanu vietējo ražotāju rokās. Viens no jaunajiem nosacījumiem bija – lauksaimniecības zemes pircējam nepieciešama pieredze lauksaimniecībā vai jāiegūst lauksaimnieciskā vai tai pielīdzinātā izglītība.
Pašvaldības pēc šo izmaiņu stāšanās spēkā gan norādīja, ka likuma grozījumi neiztur saskarsmi ar realitāti.
