Komisija nolēma, ka darba grupā jāiekļauj pa vienam vai diviem pārstāvjiem no Ekonomikas ministrijas (EM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Ogres novada pašvaldības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā.
Tāpat komisija uzdeva darba grupai februāra laikā nonākt pie kāda risinājuma un marta sākumā ziņot komisijai par sasniegto.
Komisijas sēdē Ogres novada domes vadītājs Egils Helmanis (VL-TB/LNNK) sūdzējās deputātiem par to, ka VARAM iebildumu dēļ novads nevar piesaistīt Ukrainas investora solītās investīcijas, un pauda vēlmi, lai deputāti definē skaidrus spēles noteikumus, kas tieši pašvaldībai un investoram būtu jāizdara un kādi dokumenti jāiesniedz, lai VARAM šo ieceri akceptētu.
"Investors izstrādāja un iesniedza lokālplānojumu. VARAM bija iebildumi par to, ka plānojums neatbilst attīstības programmai. Mums nav skaidrs, kas jādara, lai investors varētu atnākt, iesniegt plānojumu, un VARAM to apstiprina," sacīja Helmanis.
VARAM pārstāve uzsvēra, ka atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas likumam, laikā, kad izstrādā lokālplānojumu, katram ir iespēja iesniegt iebildumus, un vairākas privātpersonas šo lokālplānojumu apstrīdēja, lūdzot to apturēt.
"Tika ņemts vērā iesniegumos minētais - neatbilstības sabiedriskās apspriešanas laikā, neatbilstības vides aizsardzības prasībām. Tajā apmērā, ko iecerējis uzņēmējs, šo ražotni nebija iespējams izveidot. Ogres pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu šo lokālplānojumu atcelt un pilnveidot. Patlaban notiek pilnveidotās lokālplānojuma versijas izstrāde un visas neatbilstības ir novēršamas," skaidroja VARAM pārstāve.
Deputāti Krišjānis Feldmans (Jaunā konservatīvā partija) un Sandris Riekstiņš (Jaunā konservatīvā partija) uzsvēra nepiedodami ilgo laiku, ko prasa šo Ukrainas investīciju ienākšana Latvijā un norādīja, ka EM un VARAM aktīvāk jāsadarbojas, lai šo jautājumu atrisinātu. Feldmans pieļāva, ka, iespējams, ir jāmaina Teritorijas attīstības plānošanas likums, lai neradītu šādas iespējas apstrīdēt lokālplānojumus.
Deputāts Armands Krauze (Zaļo un Zemnieku savienība) vērsa uzmanību uz to, ka "Gallusman" patiesie labuma guvēji nav noskaidrojami un slēpjas aiz Kiprā reģistrētiem ārzonas uzņēmumiem. Krauze norādīja, ka jābūt pārliecībai par investīciju caurspīdīgumu un to, ka netiek legalizēti noziedzīgi iegūti līdzekļi, taču šobrīd "Gallusman" investoru struktūra izskatoties šaubīga un atgādina čaulas kompāniju.
"Gallusman" līdzīpašnieks Arnis Veinbergs gan tam oponēja, minot, ka Ukrainas investoru uzņēmuma "Ovostar" akcijas kotē Varšavas fondu biržā. "Līdz ar to šie investori ir pietiekami caurskatāmi vienā no lielākajām reģiona biržām," uzsvēra Veinbergs.
Arī EM pārstāvis pauda atbalstu "Gallusman" investīciju projektam, norādot, ka šajā gadījumā jau bankas ir atzinušas investīciju caurspīdīgumu, ļaujot "Gallusman" atvērt kontus Latvijā.
"Arī Uzņēmumu reģistrs ir akceptējis, ka Ukrainas investori var atvērt meitaskompāniju Latvijā. Drošības dienesti vērtē investīcijas no trešajām valstīm un šajā gadījumā atzinuši, ka nav pamata apšaubīt līdzekļu izcelsmi. EM prioritāte ir investīciju piesaiste, šajā gadījumā redzam pienesumu gan darbaspēka nodokļu veidā, gan eksportspējīga produktu ražošanā. Tas ir privāts kapitāls, ko iespējams likumīgi investēt," norādīja EM pārstāvis.
Deputāts Krauze gan minēja, ka "Gallusman" biznesa plāns paredz nepieciešamības gadījumā ievest darbaspēku no Ukrainas, tāpēc šajā gadījumā nevarot runāt par darba vietu radīšanu vietējiem iedzīvotājiem.
Latvijas Olu ražotāju asociācijas pārstāvis norādīja, ka asociācija ir par konkurenci, taču šajā gadījumā esot aizdomas, ka Ukrainas investori vēlas panākt izņēmuma stāvokli un nodarboties ar negodprātīgu konkurenci. Helmanis gan viņiem iebilda, uzsverot, ka negodīgu konkurenci rada esošie olu ražotāji, kuri nevēlas spēcīga spēlētāja ienākšanu tirgū.
Deputāts Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!") atgādināja, ka šis nav ne pirmais, ne pēdējais gadījums, kad kāds investors sastopas ar pretestību. "Tomēr uzskatu, ka investoram, pirms izlemt nākt uz Latviju, bija jāiepazīstas ar spēkā esošajiem likumiem un normatīviem. Jebkurš investors veic analīzi. Nevar pieņemt to, ka varētu būt kādas atkāpes. Spēlējiet pēc tiem noteikumiem, kas ir, VARAM definējis iebildumus, kas jānovērš," norādīja Pavļuts.
Tāpat viņš piebilda, ka ir saprotami, ka industrija sargā vietējo tirgu, savukārt pašvaldībām ne vienmēr gadās izpildīt visas prasības. "Procedūra jāpabeidz atbilstoši likumam, investoram jābūt pacietīgam un jānoved lieta līdz galam," uzsvēra Pavļuts.
KONTEKSTS:
Ukrainas un Latvijas investoru grupas "Ovostar Union" uzņēmums "Gallusman" iecerētās ražotnes atrašanās vietai izskata vairākus variantus - Ogres, Valkas un Tukuma novadus. Uzņēmums ražotnes izveidē līdz 2026. gadam plāno investēt vismaz 85 miljonus eiro un radīt līdz 200 jaunu darbavietu.
"Gallusman" iecerējusi Latvijā izveidot vistu novietņu kompleksu un olu un olu produktu ražotni, kur kopumā būtu līdz astoņiem miljoniem vistu. Kompleksā paredzētas 18 dējējvistu kūtis, deviņas jaunputnu kūtis, olu šķirotavas ēka, barības cehs ar graudu pirmapstrādi un noliktavu, kā arī deviņi graudu torņi. Kompleksā varētu tikt izbūvēta arī biogāzes stacija. Mēslu īslaicīgās uzglabāšanas laukumu vai biogāzes ražošanas laukumu plānots izveidot 100x280 metru lielā platībā. Paredzēts, ka astoņi miljoni putnu gadā varētu saražot 259 200 tonnu mēslu.
Vismaz 90% no ražotās produkcijas uzņēmums paredzējis eksportēt.
2019. gada novembrī ministrs Juris Pūce apturēja minēto lokālplānojumu, jo tika saņemti vairāki iesniegumi un sākta pārbaude. VARAM izvērtēja lokālplānojuma dokumentāciju, konstatējot neatbilstību normatīvo aktu prasībām. Pēc šāda lēmuma Ogres dome atcēla minēto lokālplānojumu.
Vērtējot Pūces lēmumu, "Gallusman" pārstāvis to uzskatīja par "kārtējo šķērsli" projekta īstenošanas ceļā, kas prasīs zināmu papildu laiku, tādējādi paildzinot termiņu ražotnes darbības uzsākšanai. Uzņēmumā norādīja, ka "Gallusman" arvien ir apņēmības pilns Latvijā izveidot olu produkcijas ražotni. Kompānija tostarp izskatot vairākas iespējamās vietas ražotnes izveidei.
