Saeimas komisija galīgajā lasījumā atbalsta nodokļu reformas likumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien noslēdza darbu pie nodokļu reformas likumiem, atbalstot tos izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamenta sēdē.

Komisijas deputāti pabeidza izskatīt visus ar reformu saistītos likumprojektus, savukārt Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien atbalstīja likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Budžeta komisija sāka vērtēt priekšlikumus likumprojektiem uz galīgo lasījumu otrdien, kad ierosinājumus par iespējamām izmaiņām izskatīja valdība. Trešdien komisija strādāja visu dienu - ar vairākiem pārtraukumiem teju 13 stundas. Kopumā nodokļu reformas likumiem bija iesniegts ap 350 priekšlikumiem, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Deputātu viedoklis, vērtējot priekšlikumus šiem likumiem, galvenokārt sakrita ar valdības lēmumiem. Daudzi no atbalstītajiem priekšlikumiem bija redakcionāli vai precizējoši. Tomēr bija arī vairāki konceptuāli jautājumi, kur deputāti mainīja iepriekšējos lēmumus par iespējamiem grozījumiem.

Daļu priekšlikumu par papildu atvieglojumiem un vairākiem citiem jautājumiem paredzēts atlikt uz vēlāku laiku un lemt par tiem nākamā gada valsts budžeta izskatīšanas laikā. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS)  sacīja, ka šāda rīcība ir tikai loģiska, jo tie bija jautājumi, kas nav saistīti ar reformu. Budžets ir pareizs laiks, kad tos vērtēt, jo tad vēlmes var salāgot ar iespējām, akcentēja ministre.

Komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS) pēc sēdes teica, ka komisija atbalstīja straujāku akcīzes nodokļa celšanu alum, lai paredzētu lielāku atbalstu sabiedriskā labuma organizācijām saistībā ar uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumiem. Vucāns norādīja, ka visi pasākumi ir sabalansēti, proti, arī pēc Saeimā atbalstītajiem priekšlikumiem negatīvas ietekmes uz valsts budžetu nebūs.

Galīgajā lasījumā nodokļu reformas likumus paredzēts sākt skatīt Saeimas sēdē ceturtdien. Parlamenta sēde vēl oficiāli nav sasaukta, bet iecerēts, ka tā sāksies plkst.14. Valdošās koalīcijas politiķi gan iepriekš vienojusies, ka likumi netiks skatīti vēlā vakarā, nepieciešamības gadījumā sēde turpināsies piektdien.

Apjomīgākās izmaiņas paredzētas likumā par Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Likuma grozījumi paredz no nākamā gada 1.janvāra ieviest diferencēto IIN likmi. IIN likme gada ienākumiem līdz 20 000 eiro paredzēts noteikt 20% apmērā, ienākumiem līdz 55 000 eiro - 23%, bet ienākumiem virs 55 000 eiro - 31,4%.

Būtiski grozījumi paredzēti arī likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". Likumprojekts paredz, ka sociālās iemaksas tiek palielināts par vienu procentpunktu. Tādējādi obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, turpmāk būs 35,09%, no kuriem 24,09% maksā darba devējs un 11% - darba ņēmējs.

Tāpat likuma grozījumi paredz pienākumu veikt obligātās iemaksas no autoratlīdzības. Plānots, ka autoratlīdzības izmaksātājs no saviem līdzekļiem maksās obligātās iemaksas 5% apmērā no šīs autoratlīdzības tās saņēmēja pensiju apdrošināšanai.

Ar grozījumiem Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā tiek paredzēts konceptuāli jauns uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksāšanas režīms. Jaunais UIN modelis paredz UIN maksāšanu atlikt līdz brīdim, kad peļņa tiek sadalīta vai citādā veidā novirzīta tādiem izdevumiem, kuri nenodrošina uzņēmuma turpmāku attīstību. Likuma grozījumi arī paredz, ka aprēķinātās dividendes turpmāk tiks apliktas uzņēmuma līmenī, piemērojot 20% likmi, t.i., fiziskās personas saņemtās dividendes netiks apliktas ar IIN.

Ar grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" paredzēts kompensēt nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Savukārt grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā paredz saglabāt vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksāšanas principu un vienotu nodokļa likmi 15% apmēra no apgrozījuma, jo tas būtiski atvieglo administratīvo slogu uzņēmējdarbības uzsācējiem un uzņēmumiem ar mazu ikgadēju apgrozījumu.

Ja iepriekš Ekonomikas ministrija rosināja noteikt mikrouzņēmuma maksimālo apgrozījumu 50 000 eiro apmērā līdzšinējo 100 000 eiro vietā, tad jaunajā variantā rosināts apgrozījuma griestus noteikt 40 000 eiro apmērā.

Tāpat likuma grozījumos piedāvāts palielināt maksimālo darba algu no 750 eiro līdz 900 eiro mēnesī vienam darbiniekam, kas būtu samērīgi ar vidējo darba algu valstī un tās gaidāmo pieaugumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti