Kārtējo sēdi par depozīta sistēmas izveidi atklāja Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs ("KPV LV"), kas iepriekš izteica cerību par jautājuma noslēgšanu šajā sēdē, taču diskusiju būs jāturpina arī nākamajā. Lielākā daļa no iesniegtajiem priekšlikumiem par grozījumiem Iepakojuma likumā trešdien gan tika izskatīti. Tostarp deputāti un nozarē iesaistītie vienojušies par to, kā depozīta sistēma tiks uzraudzīta. Uzdevumu plānots uzticēt SPRK.
"No vienas puses būtu operators, kurš ir regulēts komersants, no otras puses būtu tirgotāji, kuri nebūtu regulēti. Bet regulatoram būtu dotas tiesības izšķirt domstarpības par apsaimniekošanas maksas noteikšanu, ja tādas rodas starp abām pusēm vai vēl kādu subjektu, kas vāc depozītu.
Mūsuprāt, tas ir zelta vidusceļš, lai nodrošinātu, ka regulators var iesaistīties šajā procesā, tikai gadījumos, ja tiešām rodas domstarpības starp operatoru un depozīta savācējiem,"
skaidroja SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis.
Patlaban plānots, ka dzērienu depozīta sistēmu pārvaldīs iepakojuma ražotāji, ar to saistītās biedrības un tirgotāji. Tādēļ diskusijas šoreiz izvērtušās par to, kas varēs veidot depozīta operatoru, kādas būs operatora funkcijas un kā tas tiks izvēlēts.
"Likumā ir atrunāts tas, ka operatoru veido dzērienu iepakotāji un biedrības, kas ir iekļaujošas šajā sistēmā. Līdz ar to likums pagaidām šajā redakcijā pieļauj pieteikties vairākiem iepakojumu ražotājiem, lai veidotu sistēmas operatoru. Ļoti būtiski ir tas, ka ir pamatoti kritēriji, pēc kuriem depozīta operatoru izvēlēt.
Tam jānodrošina skaidru pārklājumu Latvijas teritorijā, ir jābūt skaidram, par kādu maksu pakalpojumu nodrošina, un ir skaidri darbības principi,"
teica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs un komisijas deputāts Artūrs Toms Plešs.
Plešs papildināja, ka tā būs operatora izvēle, vai darba organizēšanā iesaistīt, piemēram, arī atkritumu apsaimniekotāju. Valsts vides dienests (VVD) būs tas, kas pēc noteiktiem kritērijiem operatora veidotāju izvēlēsies no pretendentiem, kas būs pieteikušies.
"Tas pēc būtības būs sava veida konkurss vai atbilstības pārbaudē, tā kā tas ir jebkurā iepirkumā. Mēs skatīsimies kritērijus, kas būs noteikti Ministru kabineta noteikumos. Tā būs apsaimniekošanas maksa un primāri operatora veidotājam jāiesniedz arī plānotie dalībnieki sistēmā, bet tāpat būtiski vērtēt savākšanas vietu pārklājumu Latvijā un to, cik ticami un pamatoti iepakojuma tālākās pārstrādes kanāli izvelēti.
Šī nav Latvijā jauna lieta un mēs negrasāmies kāpt uz grābekļiem, bet tam ir jābūt pārdomātam," sacīja dienesta vadītāja Elita Baklāne-Ansberga.
Dzērienu ražotāji vēl rosināja tirgū laistā iepakojuma apmēru noteikt, par kritēriju izraugoties potenciālo depozīta sistēmas operatoru. Savukārt Saeimas komisijas pārstāvji iebilda rosinājumam vērtēt depozīta sistēmas operatorus pēc tirgus daļas, jo tas ir mainīgs lielums.
Noslēdzot diskusiju, Saeimas komisijas vadītājs uzdeva atbildīgajām ministrijām kopīgi ar VVD un ražotāju, tirgotāju pārstāvjiem nedēļas laikā izstrādāt kritērijus potenciālajam depozīta sistēmas operatoram.
Lai arī aizvadītajā nedēļā deputāti noraidīja priekšlikumu par paplašinātu depozīta sistēmu, taču arī šonedēļ jautājums atkārtoti uzjundīts. Tautsaimniecības komisijas sēdē piedalījās arī autori "Manabalss.lv" iniciatīvai par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus, kam savākti 10 tūkstoši iedzīvotāju parakstu.
Iniciatīvas būtību skaidroja viens no tās autoriem Sandijs Semjonovs: "Mūsuprāt, klasiskais depozīts ir pirmais solis, bet būtu jāatstāj durvis vaļā arī risinājumiem nākotnē, lai varētu savākt arī pārējo iepakojumu. Iniciatīva ir virzīta uz to, lai mēs sakārtotu vidi un varētu pretendēt uz zaļākās valsts statusu. Tāpēc nākam ar šādu iniciatīvu, tā tagad nodota Saeimas Mandātu komisijai. Tā nav vēlme torpedēt šo klasisko depozīta sistēmu, ar kuru jāvirzās tālāk, bet,
mūsuprāt, lielveikalos lielajās pilsētās ir iespējams šo depozīta sistēmu paplašināt un iet jau uz priekšu."
KONTEKSTS:
Viedokļi par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu ir atšķirīgi. Daudzi uzņēmēji uzsvēruši, ka tā izmaksātu pārāk dārgi un nebūtu pietiekami efektīva. Vides aizstāvju domas dalās – Vides aizsardzības klubs paziņojusi, ka neatbalsta obligātu depozīta sistēmu, turpretī organizācija “Zaļā brīvība” uzsvērusi, ka tas būtu nozīmīgs videi draudzīgs solis.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce ("Attīstībai/Par!") intervijā LSM.lv atzina, ka depozīta sistēma ir dārgāka nekā atkritumu dalītā savākšana, taču tā ļaušot savākt līdz 90% pudeļu. Ministrija gan depozīta sistēmas labāko modeli vēl meklēs, iespējams, līdz gada beigām.
