Šoreiz komisijas deputāti pārsvarā ir pieturējušies pie Ministru kabineta rekomendācijām un gandrīz visi iesniegtie priekšlikumi par papildu naudas piešķiršanu dažādiem pasākumiem ir noraidīti.
Viens no izņēmumiem ir 12 000 eiro piešķiršana 4. maija deklarācijas klubam, ko deputāti atbalstīja. Vēl gandrīz 300 000 eiro deputāti lēma piešķirt augstskolām, lai tās varētu atļauties nosegt valsts obligāto sociālo iemaksu palielināšanos par vienu procentpunktu. Kopumā komisija izskatīja aptuveni 400 priekšlikumu nākamā gada valsts budžetam. Komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (Zaļo un zemnieku savienība) norāda, ka šoreiz darbs ritēja straujāk nekā citus gadus.
"Deputāti ļoti rūpīgi bija iepazinušies ar piedāvātajiem priekšlikumiem. No otras puses, šogad arī to priekšlikumu bija mazāk nekā iepriekšējā gadā. Līdz ar to mēs nepilnās trijās stundās ar visiem šiem skaitliskajiem priekšlikumiem par to, kur konkrētas normas tiek iestrādātas un ir saistītas ar naudas summu izmaiņām, mēs esam tikuši galā. Es domāju, ka solījums, ka nebūs deputātu kvotas, ir ievērots," pauž Vucāns.
Galavārds par nākamā gada valsts budžetu un iesniegtajiem priekšlikumiem vēl būs jāsaka Saeimai. Plānots, ka Saeimas ārkārtas sēde budžeta apstiprināšanai notiks 22. novembrī.
Tikmēr neapmierināti ar sastādīto budžetu ir opozīcijas deputāti, kuru priekšlikumus Saeimas Budžeta komisija ir noraidījusi. „Saskaņas” pārstāvis komisijā deputāts Igors Pimenovs stāsta, ka partija budžetu nevarēs atbalstīt, jo tas nedošot ekonomikas izrāvienu. "Diemžēl es nesaredzu tādu varbūtību, ka mūsu frakcija šo budžetu atbalstīs arī galīgajā lasījumā. Galvenais trūkums, ka šis likumprojekts attīsta ekonomiku tajos krastos, kurus uzbūvējušas līdzšinējās valdības. Tas joprojām būs likumprojekts, kurš uzturēs Latvijas ekonomiku, nevis nodrošinās jaunu impulsu tās attīstībai," norādīja Pimenovs.
Vēl trešdien, vēloties pārliecināties par “Vienotības” atbalstu nākamā gada valsts budžetam, ar šīs partijas Saeimas frakciju tikās premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība). “Vienotība” šādu atbalstu arī apliecinājusi.
Pirmajā lasījumā Saeima budžetu apstiprināja 26. oktobrī. Toreiz to nekavējās stingri kritizēt parlamenta opozīcija.
Jau ziņots, ka budžeta likumprojektu paketē iekļauti 30 dažādi likumprojekti. Lielākais finansējuma pieaugums – 235 miljonu eiro apmērā – nākamgad paredzēts veselības nozarei. Aizsardzības joma papildus saņems 126,8 miljonus eiro – finansējums šai jomai sasniegs NATO prasītos 2% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP).
Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi 2018. gadā plānoti 8,75 miljardi eiro, bet izdevumi – 8,95 miljardi. Deficīts plānots 1% apmērā no valsts iekšzemes kopprodukta.
