Saeimas komisija atbalsta termiņuzturēšanās atļauju grozījumu spēkā stāšanos 1.janvārī

Grozījumi Imigrācijas likumā par sabiedrībā pretrunīgi vērtētajām termiņuzturēšanās atļaujām, kas paredz būtiski paaugstināt nekustamā īpašuma vērtību, par kura iegādi piešķir termiņuzturēšanās atļauju, varētu stāties spēkā tikai 1.janvārī - šādas izmaiņas otrdien atbalstītas Saeimas Tautsaimniecības komisijā. Ierosinājums jau ir guvis neviennozīmīgu vērtējumu pašu komisijas deputātu vidū, jo pamatojums tik ilgai grozījumu atlikšanai ir vājš.

250 tūkstoši eiro - tik liels nākotnē būs minimālais slieksnis nekustamā īpašuma vērtībai, lai iegādājoties šo īpašumu, varētu saņemt arī uzturēšanās atļauju. Slieksnis tiek paaugstināts ar mērķi, lai uzturēšanās atļauju izsniegšana nestu lielāku labumu Latvijas ekonomikai, un nereti šim solim par labu tiek minēti arī ārpolitiski apsvērumi, jo lielākā daļa šādu atļauju saņēmēju ir Krievijas pilsoņi.

Tomēr vairākums Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputātu, aizbildinoties ar to, ka grozījumu ieviešanai tehnisku iemeslu dēļ būtu nepieciešams ilgāks laiks, nolēmuši to pagarināt. Nevajag sasteigt - uzsver viens no termiņa pagarināšanas atbalstītājiem, deputāts Ingmārs Līdaka:

„Ja piedāvā kaut kādus reālus termiņus, kuros var izdarīt un kur ir šaubas, ka ātrāk kaut kas nesanāks, tad kāpēc psihot un trakot - nu nevajag sasteigt.”

Savukārt bijušā politiķa un Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektora Kārļa Leiškalna teiktais liecina par to, ka uzturēšanās atļauju termiņa pagarināšanā varētu būt ieinteresēti arī uzņēmēji.

„Tai industrijai, kas uzsākuši projektus, dosim iespēju kaut kādā termiņā tos nobeigt. Kāda atšķirība – 1.septembris vai 1.janvāris? Es patiešām nesaprotu šo īpatnējo matu skaldīšanas tehnoloģiju,” brīnās Leiškalns.

Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Jānis Ozoliņš tomēr atbalstīto ierosinājumu pārcelt imigrācijas likuma grozījumu stāšanās spēkā vērtē ar neizpratni, norādot, ka Latvijas interesēs ir pieņemt šo grozījumus pēc iespējas ātrāk, un tik ilgi tos atlikt nav pamatoti.

„Latvijas ekonomika nav jābalsta uz nekustamā īpašuma tirdzniecību  ārzemniekiem. Imigrācijas likuma  spēkā stāšanās jānosaka pēc iespējas ātrāk, nevajag atlikt mūžīgi. Šī likuma grozījumu ietvaros esam nolēmuši palielināt no 150 000 uz 250 000 šo minimālo slieksni. Manuprāt, nav pamata gaidīt līdz nākošajam gadam,” norādīja Ozoliņš.

Politiķi arī neizslēdz iespēju, ka šis lēmums atlikt Imigrācijas likuma grozījumu stāšanos spēkā varētu tikt mainīts vai nu komisijas citā sēdē, vai Saeimas sēdē. Tautsaimniecības komisijas sēdē tas tika pieņemts tikai ar vienas balss pārsvaru, to atbalstot „Saskaņas centra” deputātiem, neatkarīgajam deputātam Klāvam Olšteinam un Zaļo un Zemnieku savienības pārstāvim Ingmāram Līdakam.

Jau ziņots, ka Valsts prezidents Andris Bērziņš pērn 9.novembrī nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai ("Vienotība"), kurā, pamatojoties uz Satversmes 71.pantu, prasa 31.oktobrī galīgajā lasījumā pieņēmto Imigrācijas likuma grozījumu otrreizēju caurlūkošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti