Dienas notikumu apskats

Tiesa apmierina Breivīka prasību pret valsti par necilvēcīgiem apstākļiem cietumā

Dienas notikumu apskats

Stoltenbergs par NATO un Krievijas sarunām: Domstarpības joprojām ir dziļas

Saeimas komisija atbalsta ievērojami bargākus sodus bankām

Saeimas komisija atbalsta ievērojami bargākus sodus bankām

Maksimālais naudas sods, ko bankām var piemērot par nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu neievērošanu, varēs sasniegt piecus miljonus eiro. Šādu izmaiņu nepieciešamību Kredītiestāžu likumā trešdien, 20.aprīlī, atbalstījusi par grozījumiem atbildīgā Saeimas Budžeta komisija.

Naudas sodi, ar kuriem bankas var sodīt par pārkāpumiem netīrās naudas atmazgāšanas jomā, jau drīzumā kļūs ievērojami bargāki. Turklāt, iespējams, soda naudās samaksātā nauda tiks ieskaitīta Ekonomiskās attīstības fondā un izmantota mājokļu galvojumu programmas īstenošanai. Tā, gatavojot Kredītiestāžu likuma grozījumus otrajam lasījumam, trešdien lēma Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Tās sēdē izvērtās diskusijas gan par to, kādas prasības izvirzāmas personām, kas atbildīgas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību izpildi, gan par to, kuras personas uzskatāmas par sodāmām par pārkāpumiem. Likumprojekts paredz, ka maksimālais naudas sods, ko par pārkāpumiem var piemērot fiziskām personām, ir pieci miljoni eiro.

"Sods nav tas mazākais. Gribētu zināt, kas ir tā atbildīgā fiziskā persona: vai tas ir bankas darbinieks, valdes loceklis vai kaut kādā plašākā izpratnē? Pie tik būtiska soda – 5 miljoni eiro – arī likuma lasītājiem būtu no teksta jāsaprot, kurš ir šī punkta subjekts un kurš tāds nav," to, aicinot precizēt sodāmo personu loku, komisijas sēdē pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvošais jurists Edgars Pastars.

Pēc diskusijas un Saeimas Juridiskā biroja apsvērumu uzklausīšanas komisijas deputāti lēma, ka sods varēs tikt uzlikts personām, kas, rīkojoties bankas uzdevumā, ir pārkāpušas nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasības.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes loceklis Gvido Romeiko uzsver, ka, neraugoties uz likumā noteiktajiem naudas sodu apmēriem, lemjot par banku sodīšanu, komisija noteikti ņems vērā sodāmās bankas finansiālo stāvokli.

"Viens no aspektiem, kas ir jāņem vērā, nosakot šo sodu, ir jautājums par finansiālo stāvokli. Tas būtu jautājums ne tikai attiecībā uz kredītiestādi, bet arī attiecībā uz fizisko personu, jo arī viņām varēs piemērot šo sodu. Pieeja ir tāda, ka šim sodam ir jāparādās bilancē, lai akcionāri saprot, ka, diemžēl, viņu ieceltie uzņēmuma vadītāji ir kaut ko izdarījuši nepareizi, uzņēmumam ir radušies zaudējumi un iestājas domino efekts – akcionārs kaut ko nesaņems, teiksim, savas dividendes. Bet tas nevarētu būt par iemeslu uzņēmuma bankrotam," teica Romeiko.

Viņš arī norādīja, ka banku sodīšana pilnīgi noteikti nav pašmērķis: "Kredītiestāde nav ods, kas naktī mums traucē miegu, par kuru mums liekas, ka mēs viņu nositīsim un visas dzīves problēmas būs atrisinātas. Diemžēl tādā veidā nevar pieņemt lēmumus attiecībā uz kredītiestādēm, jo šie riski un tālākās sekas var būt daudz draudīgākas."

Atbilstoši grozījumiem, par netīrās naudas atmazgāšanas noteikumu pārkāpšanu bankas varēs sodīt ar naudas sodu 10% apmērā no kopējā gada apgrozījuma, bet maksimālais naudas soda apmērs būs pieci miljoni eiro.

Pēdējā pusgada laikā FKTK bargi sodījusi vairākas bankas – "PrivatBank" piemērots naudas sods divu miljonu eiro apmērā, "Baltic International Bank" – 1,1 miljona eiro apmērā, bet "Trasta komercbankai" pēc komisijas ierosinājuma anulēta licence.

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti