Ministrijas piedāvātie grozījumi paredz, ka turpmāk ātro kredītu maksimālā procentu likme dienā nevarēs pārsniegt 0,25% no kredīta pamatsummas, bet maksimālais apmērs komisijas maksājumiem nedrīkstēs pārsniegt 100% no kredīta summas.
Šādus ierobežojumus nepiemēros kredītiem, kuru summa būs mazāka par 100 eiro, kā arī gadījumos, kad kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta. Savukārt, ja kredīta atmaksas termiņš nepārsniedz trīs mēnešus, ar to saistītā maksājumu summa nedrīkstēs pārsniegt sākotnēji izsniegtā kredīta pamatsummu. Šis noteikums neattieksies tikai uz kredītiem, kuriem kā nodrošinājums tiek ieķīlāta kāda lieta.
Kredīta kopējās izmaksas patērētājam ir procenti, komisijas nauda, nodevas un jebkādi citi maksājumi, kas patērētājam jāmaksā saistībā ar kreditēšanas līgumu un kas ir aizdevējam zināmi, izņemot zvērināta notāra izmaksas, deputātus sēdē informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāvji.
Tāpat no aizņēmēja nevarēs pieprasīt nokavējuma procentus, ja to apmērs kreditēšanas līgumā būs noteikts lielāks par 36% virs aizņēmuma likmes gadā.
Paredzēts arī ierobežot kavējumu procentus, nosakot dienas likmi 0,35% apmērā. Kaut arī Ekonomikas ministrija šo piedāvājumu sauc par kompromisu, “ātro kredītu” nozares pārstāvji sēdē norādīja, ka šādas izmaiņas redz pirmo reizi.
Likuma grozījumi arī paredz noteikt aizliegumu noslēgt patērētāja kreditēšanas līgumu no pulksten 11 vakarā līdz septiņiem rītā. Līdz šim šādas normas regulējums neparedzēja.
Slēdzot distances līgumu, kredītu turpmāk varēs atmaksāt pa daļām proporcionāli līguma termiņam, kā arī procentu un pamatsummas apmēram ne retāk kā reizi mēnesī. Tas gan neattieksies uz aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir īsāks par vienu mēnesi.
“Ja likumu pieņems šādā redakcijā, tad ir skaidrs, ka tas kredīts līdz 20 dienām nebūs tirgū. Pie šīs redakcijas ir skaidrs, ka arī nebanku kreditēšanas nozare, iespējams, kā tāda vairs neeksistēs,” prognozēja Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas vadītāja Baiba Fromane.
Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Putra pauda, ka “pati nozare uz kompromisiem nenāca, visi piedāvājumi vai priekšlikumi tika noraidīti, un tāds sarunu partneris liek rīkoties savādāk”.
Likuma grozījumu izskatīšana Saeimā ilgst jau gandrīz divus gadus. Galīgajā redakcijā parlamentārieši tos cer pieņemt līdz vasarai.
Jau ziņots, ka, lai arī ātro kredītu pakalpojumi Latvijā pieejami ilgāku laiku, klientu skaits, kas tos izmanto, pērn ieviesto stingrāko kredītņēmēju izvērtēšanas prasību dēļ samazinājies. Arī šo pakalpojumu piekritēju skaits kopumā nav liels. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas veiktā aptauja liecina, ka 74% iedzīvotāju šādus pakalpojumus nekad nav izmantojuši.
