Čaulas kompānijas
Uzņēmumi, kuru kontos ir liels naudas apgrozījums, bet nav skaidrs, ar ko uzņēmums nodarbojas un kā nopelnījis naudu. Tiem nav praktiskas saimnieciskas darbības, nav pieejami finanšu pārskati un nav fiziskas darbības vietas - ir tikai pasta kastīte vai saziņas adrese. Tieši šādas kompānijas nereti tiek izmantotas garās, grūti izsekojamās ķēdēs, lai slēptu finanšu plūsmas pēdas.
Lai arī Eiropas naudas atmazgātāju uzrauga "Moneyval" ziņojums par situāciju Latvijā vēl nav publiskots, no Tieslietu ministrijas un arī Finanšu ministrijas pārstāvju teiktā noprotams, ka Latvijas vājā vieta cīņā ar naudas atmazgāšanu ir koordinācijas mehānisma trūkums starp atbildīgajām iestādēm.
Šie grozījumi paredz sadarbības koordinācijas grupu veidošanu ātrākai naudas atmazgāšanas apkarošanai,
stāsta Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta vadītājs Viesturs Burkāns.
Grozījumi paredz, ka bankām 14 dienu laikā saviem klientiem – čaulas kompānijām – būs jāpaziņo par darījuma attiecību izbeigšanu vai neuzsākšanu un 60 dienu laikā būs jāslēdz to konti. Pēc šī perioda klients naudas līdzekļus, kas nebūs izņemti no kredītiestādes, varēs pārskaitīt tikai uz savu kontu vai kontu citā bankā vai finanšu iestādē. Šo naudu vairs nevarēs izmantot darījumu veikšanai.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sniegtie dati liecina, ka 2017.gada pirmajā ceturksnī Latvijas kredītiestādēs čaulas kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 27,8% apmērā.
Savukārt kredītiestāžu, kas pārsvarā apkalpo augsta riska klientus, šo kompāniju kredīta apgrozījuma īpatsvars visu klientu kredīta apgrozījumā bija 44,52%.
Saeima likuma grozījumus pirmajā lasījumā, visticamāk, skatīs šo ceturtdien, 19.aprīlī. Likumprojekts paredz, ka aizliegums bankām apkalpot čaulas kompānijas stājas spēkā nākamajā dienā pēc grozījumu izsludināšanas.
KONTEKSTS:
Par nepieciešamību ierobežot čaulas kompāniju un nerezidentu apkalpošanu saka runāt pēc ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas (FinCEN) paziņojuma par “ABLV Bank” iespējamo saistību ar naudas atmazgāšanu, pēc kura bankai sākās grūtības un tā nolēma pašlikvidēties, un FinCEN pārstāvju vizītes Latvijā.
Finanšu sektora attīstības padome jau 21.martā vienojās bankām aizliegt sadarbību ar čaulas kompānijām. Aprīlī aizliegumu plāno apstiprināt Saeimā, tādējādi jau no 1.maija bankām būtu aizliegts iesaistīties darījumos ar čaulas kompānijām. Starp Latvijas banku klientiem 26 081 ir čaulas kompānijas, tostarp divas kompānijas ir ar Latvijas izcelsmi.
Premjers Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) iepriekš atzina, ka atteikšanās no čaulas kompānijām ietekmēs banku darbu un Latvijas ekonomiku, bet “mēs to pārdzīvosim”, jo, pēc pašreizējām teorētiskām aplēsēm, notikumu banku sektorā ietekme varētu būt aptuveni 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
Tikmēr vairāku nozaru uzņēmēji brīdināja – ar šo sāktas jaunas raganu medības, kurā cietēji var izrādīties godīgie uzņēmēji.
