Vairākus gadus izstrādātās normas, kas vēl jāapstiprina parlamentam, paredz, ka pietiktu ar dzīvokļu īpašnieku lielāko daļu, lai sāktu zemes atpirkšanas procedūru par īpašuma kadastrālo vērtību. Un šajā procesā tiktu iesaistīti visi īpašnieki. Pat ja viņi nevēlas vai nav spējīgi maksāt.
Pret šo kārtību ir dzīvokļu īpašnieku biedrība “Tauta pret zemes baroniem”, uzskatot, ka nevar piespiest cilvēkus pirkt to, ko viņi nevēlas iegādāties.
Jau iepriekš par likumprojektu atbildīgās darba grupas vadītājs Viktors Valainis ("Vienotība") uzsvēra, ka maksājums par zemes atpirkšanu varētu būt uz pusi mazāks par pašreizējo nomas maksu.
Otrdien deputāti izskatīja tikai 17 no 50 likumprojekta priekšlikumiem, un parlamentāriešu domas par to, vai likumu paspēs apstiprināt šis Saeimas sasaukums, atšķiras. Turpināt lemt par šo jautājumu komisija varētu nākamnedēļ.
KONTEKSTS:
Satversmes tiesa aprīlī atzina par neatbilstošiem Satversmei grozījumus likumos, kas no šā gada sākuma samazināja piespiedu nomas maksu dalītajos īpašumos. Tiesa noteikusi, ka grozījumi zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā, tādā veidā dodot Saeimai laiku likumu labot. Līdzīgu strīdu Satversmes tiesa jau vētīja pirms teju desmit gadiem.
Pašlaik aptuveni simttūkstoš dzīvokļu īpašnieku ik mēnesi spiesti maksāt zemes nomas maksu par citām personām piederošu zemi zem daudzdzīvokļu mājas. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem aptuveni 10% zemes pieder to vēsturiskajiem īpašniekiem, bet vairākums zemes pašreizējo īpašnieku to ieguvuši darījumu ceļā.
Jautājums par zemes piespiedu nomu jau vairākkārt nonācis parlamentāriešu darba kārtībā. Saeima 2017.gada jūnijā atbalstīja likuma grozījumus Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas likumā par pakāpenisku piespiedu zemes nomas maksas samazināšanu.
