Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas sēdē tās dalībnieki nobalsojuši par dokumentu, kas aicina izlīdzināt tiešos maksājumus Eiropas Savienības valstu zemniekiem, Baltijas lauksaimniekiem pieprasot 90% no vidējā tiešo maksājuma apmēra, līdz ar to nepieļaujot konkurences kropļojumus. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis Armands Krauze atzinis, ka šis dokuments turpmāk palīdzēs Latvijas politiķiem augstākā līmeņa cīņā par godīgiem tiešajiem maksājumiem. Latvijas prasība Eiropas Komisijā ir taisnīgi un objektīvi tiešie maksājumi visiem ES lauksaimniekiem, nosakot, ka minimālais maksājumu līmenis ir vismaz aptuveni 80% apmērā no ES vidējā maksājuma, kas ir jāsaņem ikvienai ES dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu.
Zemnieki ir optimistiski par iespēju panākt labākus Eiropas Savienības tiešmaksājumus Latvijai un citām Baltijas valstīm. To intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Zemnieku federācijas valdes priekšsēdētāja, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes locekle Agita Hauka. Zemnieki turpina aktivitātes savu interešu lobēšanai, un šajā jautājumā Baltijas valstis darbojas kā vienots bloks. Maija sākumā Jūrmalā un Kauņā notiks konferences ar 12 valstu lauksaimnieku dalību. Šajā un citos pasākumos tiks turpināts izskaidrojošs darbs par Latvijas un pārējo Baltijas valstu lauksaimnieku situāciju. Hauka neizslēdz iespēju, ka gadījumā, ja zemnieku prasībām nebūs dzirdīgas ausis, varētu tikt īstenotas arī tādas protesta akcijas kā robežu bloķēšana, tomēr tiek cerēts, ka tik tālu nenonāks.
No starptautiskās sabiedrības puses respekts pret Latviju ir tikai audzis. To pēc dalības Pasaules Bankas grupas un Starptautiskā Valūtas fonda pilnvarnieku pavasara sanāksmē secinājis finanšu ministrs Andris Vilks. Latvijas amatpersonas secinājušas, ka starptautiskā sabiedrība arvien vairāk novērtē Latvijas paveikto krīzes pārvarēšanā un lūdz Latviju dalīties pieredzē. Kā informē Finanšu ministrijā, gandrīz katrā sarunā tika skarta tēma par to, ka Latvija šobrīd ir izgājusi no recesijas cikla. Šogad Latvijas izaugsmes potenciāls ir labākais Eiropas Savienībā, un paredzams, ka Latvijai šogad būs viena no straujāk augošajām ekonomikām. Pārrunājot virzību uz eiro, daudzus starptautiskās sabiedrības pārstāvjus interesēja Latvijas nostāja attiecībā uz eiro ieviešanu un vai tā tiks mainīta. Vilks norāda, ka viņš uzsvēris, ka Latvija šobrīd neredz pamatu mainīt nostāju attiecībā uz eiro, jo redz, ka eirozona un fiskālās disciplīnas situācija Eiropā mainās.
Labklājības ministrijā šajās dienās norisināsies savstarpējās novērtēšanas darba seminārs "Aktivizācijas pasākumi krīzes laikā: sabiedrisko darbu loma". Pasākumā piedalīsies 12 Eiropas Savienības valstu ministriju, aģentūru un akadēmisko aprindu pārstāvji, kā arī starptautiskās organizācijas. Pasākuma dalībnieki sniegs vērtējumu par Eiropas Sociālā fonda līdzfinansēto aktivitāti "Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās", kā arī viedokli, vai līdzīgu pasākumu būtu iespējams un nepieciešams īstenot pārstāvētajās valstīs. Pieaicinātie akadēmiskie eksperti sagatavos savu redzējumu par šāda veida pasākumiem. Ziņojumu par mūsu valstī īstenoto pasākumu "Darba praktizēšana ar stipendiju pašvaldībās" sagatavos Latvijas Universitātes profesors Mihails Hazans.
ES vakar pauda nopietnas bažas par situāciju, kādā atrodas cietumā ieslodzītā Ukrainas ekspremjere Jūlija Timošenko, kura pieteikusi badastreiku, protestējot pret cietumsargu un mediķu attieksmi, un, kā ziņots, cieš no fiziskas vardarbības. ES augstā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone aicināja Ukrainas varasiestādes atļaut ES vēstniekiem kopā ar neatkarīgiem medicīnas ekspertiem apciemot Timošenko, šādi izrādot savu politisko gribu ieviest skaidrību šajā situācijā. Ukrainas tiesībsarga birojs esot apstiprinājis, ka Timošenko 20.aprīlī pārvešanas laikā no cietuma uz slimnīcu pakļauta fiziskai vardarbībai. Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs paziņojis, ka ir devis rīkojumu izmeklēt šolietu.
