Deputāti nolēma pagaidām nenoteikt šim priekšlikumam konkrētu termiņu. Sākotnēji priekšlikuma iesniedzēji Reinis Znotiņš ("Konservatīvie") un Jānis Cielēns ("Konservatīvie") bija paredzējuši, ka aizliegums varētu stāties spēkā 2023. gada 1. jūnijā. Savu priekšlikumu abi deputāti atsauca.
Lēmumu komisijas deputāti pieņēma vienbalsīgi.
"Latvijas gāzes" vadītāja Aigara Kalvīša adresētā vēstulē Saeimas komisijai norādījis, ka uzņēmums iebilst šādai likuma normai, jo šis lēmums būtu pārāk kardināla rīcība un enerģētisko krīzi padarītu vēl ilgāku, dārgāku un grūtāk pārvaramu, nevis to risinātu.
Par konkrētiem priekšlikumiem par atteikšanos no dabasgāzes pirmdien, 11. aprīlī, Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēs koalīciju. Pēc šīs tikšanās potenciāli varētu noteikt arī konkrētu termiņu, kurā Latvija no Krievijas dabasgāzes atteiksies pilnībā.
Jau ziņots, ka pirmdien, 4.aprīlī, pēc valdību veidojošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka koalīcijā ir vienprātība par pēc iespējas ātrāku atbrīvošanos no Krievijas dabasgāzes piegādēm.
Premjers uzsvēra, ka gāzes apgādes jomā Latvija būs neatkarīga no Krievijas, un tas tiks panākts, atrisinot saistītos jautājumus, tostarp nodrošinot atbilstoša apmēra sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piegādes.
