Bondars norādīja, ka nākamā gada budžetu, ja tajā nebūs būtisku izmaiņu, varētu pieņemt 40-45 dienas pēc tam, kad tiks apstiprināta jaunā valdība. Līdz ar to vairs nav iespējams pagūt pieņemt nākamā gada budžetu vēl šogad: “Noslēdzošais datums, kad vajadzēja būt budžetam Saeimā, ir 20.novembris. Tā ka pie visiem labākajiem plāniem un iecerēm tas nebūtu iespējams.” Turklāt pēc pirmā lasījuma budžets būs jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju.
Līdz ar to 2019. gadā paredzētās jaunās ieceres līdz ar janvāri spēkā nestāsies. “Jā, ir virkne akūtu jautājumu,” atzina Bondars, uzsverot, ka būtiska ir jaunās valdības izveide.
Tāpēc nepieciešams pārejas regulējums. “Ir Finanšu ministrijas ieteikumi, kā tālāk rīkoties, un es ceru, ka mani kolēģi šodien atbalstīs,” sacīja politiķis.
Tomēr, kamēr nav izveidota jauna valdība, spēkā ir iepriekš pieņemtais regulējums, kam no nākamā gada jāsāk darboties. “Piemēram, ir pieņemts likums iekšlietu un tieslietu sistēmas darbiniekiem, kuri no 1. janvāra var vaicāt pabalstu trīs mēnešu apmērā. Un šī pabalsta izmaksas nav pat paredzētas vidēja termiņa budžetā. Un te būs jāmeklē risinājums,” sacīja Bondars, atklājot, ka tam nepieciešams 41 miljons eiro 2019. gadā. Pie pašreizēja budžeta iespējām tā esot “ļoti liela nauda”.
13. Saeimas Budžeta un finanšu komisija kopā ar aizejošās valdības finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (Zaļo un Zemnieku savienība) un ministrijas pārstāvjiem trešdien, 28. novembrī, mēģinās rast risinājumu, kā nākamā gada sākumā, saimniekojot ar vēl veco budžetu, varētu izpildīt iedzīvotājiem dotos finansiālos solījumus, piemēram, turpināt izmaksāt tikai oktobrī palielinātās pensijas, kā arī palielināt atalgojumu mediķiem.