Viņš stāstīja, ka Latvijā ir salīdzinoši mazs cilvēkresursu apjoms un profesionāļu ir maz, tādēļ būtu jādomā par resursu koncentrēšanu.
"Eirozonā ir dažādas pieredzes, un viena pieredze ir tāda, ka valstīs, kurās ir mazs cilvēkresurss, un Latvija tāda ir, būtu nepieciešams šo cilvēkresursu koncentrēt. Ir mazākas administratīvās daļas, bet otrs – to speciālistu apjoms nemaz nav tik liels," skaidroja Bondars.
FKTK priekšsēdētāja Kristīne Černaja-Mežmale Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" norādīja, ka viņa nesaka "nē" FKTK pievienošanai Latvijas Bankai, taču jebkurš šāds lēmums būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē un steigties ar lēmumu nevajadzētu. "Ir nepieciešams izvērtējums, un mēs tādu arī veiksim," viņa teica, norādot, ka tā būs politiska izšķiršanās, vai pievienot finanšu tirgus uzraugu centrālajai bankai.
Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks atgādināja, ka banku sektora uzraudzība deviņdesmitajos gados bija Latvijas Bankas pārziņā, bet vēlāk šī funkcija nodalīta. No 2001. gada finanšu tirgu uzrauga FKTK.
Taču kopš tā laika daudzkas ir būtiski mainījies – Latvijas Banka ir eirozonas sastāvdaļa, bet finanšu tirgus uzrauga darba lauks ir paplašinājies, ņemot vērā dažādu finanšu instrumentu attīstību.
Kazāks atzina, ka eirozonā ir dažādi modeļi, tostarp finanšu sektora uzraudzība ir centrālās bankas pārziņā. Politiķiem ir jāizšķiras, kurš no šiem modeļiem Latvijas gadījumā būtu piemērotāks – tas būtu rūpīgi jāizsver, vērtējot mīnusus un plusus, tostarp efektivitāti.
Latvijas Bankas padome loceklis norādīja, ka Latvija ir samērā maza ekonomika, un, iespējams, abu iestāžu funkcijas būtu jāapvieno vienā. Ja politiķi izšķirsies par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai, centrālā banka pēc labākās sirdsapziņas pildīs tai uzticētos pienākumus.
