Eglītis vēstulē Finanšu izlūkošanas dienestam norāda, ka KNAB sāktā izmeklēšana ir saistīta ar kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum.
Savukārt KP rīcībā esošā informācija liecina, ka procesā iesaistītie būvniecības jomas uzņēmumi, iespējams, vairāku gadu periodā saskaņojuši rīcību un aizliegti vienojušies par tirgu sadali un dalības nosacījumiem publisko un privāto pasūtītāju iepirkumos gan Rīgā, gan Latvijas reģionos.
Vēstulē Eglītis uzdod dienestam jautājumus, kas ir tā kompetencē, proti, vai dienests līdz šā gada 3.septembrim ir veicis analīzi par ziņojumu izmantošanas efektivitāti, kas saistīti ar iespējamiem koruptīviem noziedzīgiem nodarījumiem, kā arī - kad un kādā formā šīs analīzes rezultātā ir ticis paziņots konkrētām būvniecības komersantus apkalpojošām kredītiestādēm.
Tāpat apakškomisijas vadītājs vēlas zināt Finanšu izlūkošanas dienesta viedokli par to, kā varēja izveidoties situācija, ka KNAB konstatētie noziedzīgie nodarījumi turpinājās vairāku gadu garumā.
KONTEKSTS:
Būvnieku karteļa lietā, pie kuras strādā gan KNAB, gan Konkurences padome, ir aizdomas par kukuļošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu un arī aizliegtu karteļa vienošanos, kurā trīs gadu garumā saskaņotas cenas un savstarpēji dalīti iepirkumi. Aizdomas par neatļautu vienošanos starp būvniekiem ir aptuveni 100 objektos.
Shēmā iesaistīti vismaz 10 valstī lielākie būvuzņēmumi. Lietā divas personas īslaicīgi aizturētas un līdz šim kopumā sešām personām dotas tiesības uz aizstāvību, tostarp pieciem būvniekiem un vienam politiķim.
