Sadaļas Sadaļas

Saeima virza tālāk ostu pārvaldības reformu

Saeima ceturtdien, 22. aprīlī, lēma nodot ostu pārvaldības reformu parlamenta Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kas turpinās skatīt likumprojektu.

Ko paredz reforma

Satiksmes ministrijas (SM) virzītā ostu pārvaldības reforma mainīs Rīgas un Ventspils ostu pārvaldību, taču vismaz pašlaik paredz Liepājas ostas darbu ļaut turpināt bez izmaiņām.

Reforma paredz, ka Rīgā un Ventspilī brīvostas pārvaldes aizstās valsts kapitālsabiedrības. Ventspilī šāds uzņēmums jau darbojas vairāk nekā gadu un saucas "Ventas osta". Toreiz tā izveidi veicināja Ventspils brīvostas pārvaldei īslaicīgi uzliktās ASV sankcijas. Valsts kapitālsabiedrības Ventspils un Rīgas ostām nodrošinās politisko neatkarību, uzņēmumu padomes locekļus un valdi plānots meklēt atklātos konkursos.

Līdzšinējā ostu pārvaldības modelī gan valsts, gan pašvaldība ir tieši iesaistītas lēmumu pieņemšanā, jo tās deleģē pārstāvjus valdē un valde ir augtākā lēmējinstitūcija, teikts likuma "Par ostām" grozījumu anotācijā.

Plānots, ka katrai ostai tiks veidota ostas sadarbības padome, kurā ostā strādājošiem uzņēmējiem, ostu darbinieku arodbiedrībām un pašvaldībām būs plašākas iespējas iesaistīties ar ostas attīstību saistītu jautājumu risināšanā. Ostu maksas noteikšana būs atklātāka, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam izdot kārtību kanāla maksas un ostu pakalpojumu tarifu robežlīmeņu noteikšanai, skaidroja SM. Ostu pārvalžu darba kārtības būs atklātas.

Savukārt sūdzību izskatīšana par Eiropas Savienības Ostu regulas normu pārkāpumiem par ostu pakalpojumiem deleģēta SM un Konkurences padomei. Grozījumi paredz arī atvieglot ostas zemju izmantošanu atsevišķu kontroles dienestu vajadzībām, precizē ostas kapteiņa tiesību un pienākumu regulējumu un sniedz skaidrāku regulējumu, kā un kādus pakalpojumus var sniegt ostu pārvaldes un kā tās var sekmēt ostas un ostā strādājošo uzņēmumu konkurētspēju. 

Plānots, ka Rīgas un Ventspils ostas jaunā juridiskā struktūrā kā valsts kapitālsabiedrības varētu sākt darboties no 2022. gada vidus.

Paredzēts, ka pēc likuma spēkā stāšanās deviņu mēnešu laikā valsts un pašvaldība vienosies par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldībai un pašvaldības līdzdalību uzņēmuma "Ventas osta" Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai.

Savukārt atbilstoši tagadējai likuma redakcijai Liepājas ostā reforma plānota pēc 2035. gada, kad beidzas Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) darbības termiņš.

Šis likums un ar to saistītie normatīvie akti izstrādāti, ievērojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vadlīnijas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Iebildumi pret reformu

Opozīcijas deputāts Viktors Valainis (Zaļo un Zemnieku savienība) Saeimas sēdē sacīja, ka likums nav izstrādāts kvalitatīvi un aicināja to atgriezt valdībai.

Viņš arī uzsvēra, ka pašvaldībai vajadzētu būt iespējai lemt par savā teritorijā esošo ostu.

Arī Ventspils dome aicina Saeimas deputātus neatbalstīt reformu. Domes priekšsēdētāja
1.vietnieks infrastruktūras jautājumos Jānis Vītoliņš norādīja, ka pret reformu ir iebilduši gan Latvijas ostās strādājoši uzņēmēji, gan pašvaldības, norādot gan uz likumprojekta praktiskajiem, gan juridiskajiem trūkumiem, gan tā pieņemšanas negatīvo ekonomisko ietekmi. Vītoliņš norādīja, ka Ministru kabinets nav ņēmis vērā to, ka bez pašvaldības atbalsta un iesaistes veiksmīga ostas darbība konkrētās pašvaldības teritorijā nav iespējama.

Pēc Vītoliņa teiktā, likumprojekts balstīts pētījumā, kur izvērtēts tikai viens iespējamais ostu pārvaldības modelis no vairākiem reāli iespējamiem modeļiem, kas darbojas pasaulē. Domes pārstāvis piebilda, ka virzītais ostu pārvaldības modelis jau šobrīd vairāk nekā gadu darbojas Rīgas un Ventspils ostās. Un neesot saskatāmi nekādi šā modeļa veiksmīgas darbības rezultāti. 

"Ventspils ostas teritorija šobrīd aizņem 42,36% no Ventspils pilsētas pašvaldības kopējās teritorijas. Pilnībā izstumjot pašvaldību no gandrīz puses tās teritorijas pārvaldīšanas, tiek pārkāpts Satversmes 1.pantā un Eiropas vietējo pašvaldību hartas 3.pantā noteiktais pašvaldības princips, kas  aptver minimālo prasību kopumu attiecībā uz vietējās pašpārvaldes organizāciju demokrātiskā, tiesiskā valstī,  un pašvaldības tiesības un iespējas savā teritorijā "regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs"," norādīts domes paziņojumā medijiem.

KONTEKSTS:

Valdība 13. aprīlī, akceptēja ostu pārvaldības reformu. Pirms tam tā tika atlikta, lai dotu vairāk laika diskutēt par pārvaldības un darbības principiem ostās ar sabiedriskajām organizācijām, pašvaldību pārstāvjiem un komersantiem.

Par ostu pārvaldības modeļa maiņu  valdība atsāka spriest pēc tam, kad 2019. gada 9. decembrī ASV iekļāva globālajā Magņitska sankciju sarakstā no pienākumu pildīšanas atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī četras organizācijas, tajā skaitā Ventspils brīvostas pārvaldi.  Tad gada izskaņā gan no Ventspils, gan – lai arī tā ASV sankciju sarakstā nebija iekļauta, – arī Rīgas brīvostas pārvaldes valdes tika izslēgti visi pašvaldības pārstāvji, atstājot tikai valsts virzītos valdes locekļus. Valdība arī nolēma labot situāciju, valsts pārvaldībā pārņemot Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldes, un Saeima 12. decembrī vienas dienas laikā nolēma atbalstīt šo valdības priekšlikumu.

Baidoties, ka ar to varētu nepietikt, lai Ventspils brīvostas pārvaldi no ASV sankciju saraksta izņemtu, tika iets vēl soli tālāk – valsts nolēma veidot jaunu valsts akciju sabiedrību (VAS) "Ventas osta"  Ventspils ostas pārvaldīšanai un apsaimniekošanai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt