Saeimas Tautsaimniecības komisijas deputāti lēma likumā vēl nenoteikt konkrētu datumu dabasgāzes piegāžu aizliegšanai no Krievijas. Līdz ar to pašlaik saglabāts komisijas iepriekš apstiprinātais redzējums piegādes no Krievijas aizliegt brīdī, kad likumprojekts stāsies spēkā. Lai gan tuvākajā laikā dabasgāzes piegādes no Krievijas nav plānotas, pilnīga atteikšanās no tām saskaņojama ar sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izveidi un izmantošanu Paldiskos Igaunijā. To paredzēts sākt izmantot jau šā gada novembrī. Ziemeļu kaimiņvalsts līdzīgi kā Latvijas valdība būtu gatava atbalstīt pilnīgu atteikšanos no Krievijas dabasgāzes piegādēm no nākamā gada, skaidroja Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre Ilze Indriksone (Nacionālā apvienība).
"Kopumā gribu vērst uzmanību, ka šobrīd no Krievijas dabasgāzes piegādes nenotiek un neizskatās, ka tās būs pieejamas.
Izskatās, ka šobrīd piedāvātā norēķinu sistēma neatbilst sankcijām. Ja skatāmies kopumā, esam vienotajā tirgū ar Somiju un Igauniju, kas saistītas ar mums sistēmiski gan ar gāzesvadiem, gan glabājas Inčukalnā. Esam ļoti saistīti, tāpēc aicinām vienoties par vienu termiņu," sacīja Indriksone.
Pēc komisijas atbalsta jau šonedēļ Saeimas deputāti paātrinātā kārtībā atsevišķi lems par dabasgāzes rezervju nodrošināšanu apmēram 2 teravatstundu apjomā. Tas izmaksās ap 230 miljoniem eiro un vajadzīgs, lai pirms nākamās apkures sezonas sākuma mazinātu elektroenerģijas sistēmas desinhronizācijas riskus, ņemot vērā Krievijas militāro iebrukumu Ukrainā. Tā komisijas sēdē skaidroja EM valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.
"Svarīgi, lai "Latvenergo", kas valsts vārdā organizēs šo iepirkumu, spētu pieteikties uz papildu jaudām un šīs divas teravatstundas spētu iesūknēt Inčukalna gāzes krātuvē, kur tās arī glabātos kā stratēģiskās drošības rezerves. Ja desinhronizācija neiestāsies, tad tās būs kā drošības spilvens valsts rīcībā, lai krīzes vai krīzes pazīmju situācijā Ministru kabinets varētu lemt par to izmantošanu," skaidroja EM pārstāvis.
Vienlaikus deputāti vienojās par priekšlikumiem likumprojektā, kas paredz sašķidrinātās gāzes termināļa izveidi arī Latvijā. Tam par labu izskanēja argumenti par savu infrastruktūru kāda starptautiska saasinājuma gadījumā. Šo tematu deputāti izlēma konkretizēt uz trešo, galīgo lasījumu.
Tāpat atbalstu guva priekšlikums likumprojektā ietvert normu, ka sistēmas operatoram ir pienākums nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru atomelektrostacijas būvniecībai Latvijā
un tās pieslēgšanu sistēmas operatora tīklam. Tas veicinātu Latvijas enerģētisko neatkarību. Virzību uz šādu projektu atbalsta deputāts Kārlis Šadurskis no "Jaunās Vienotības".
"Es ļoti labprāt sāktu diskusiju par jautājumu, kad, kur, kādu [atomelektrostaciju attīstīt] un cik tas maksā. Tur ir arī milzīgi drošības riski, bet, ja mēs to saprātīgi novēršam un strādājam pēc modernām tehnoloģijām, tad tas ir viszaļākais enerģijas veids, kāds vien var būt. Kopumā ideja ir ļoti atbalstāma," norādīja Šadurskis.
Ar Saeimas Tautsaimnniecības komisijas deputātu atbalstu likumprojektu paredzēts papildināt ar nosacījumu līdz katra gada 1. jūlijam mājsaimniecību apkurei nepieciešamo gāzes apjomu iesūknēt Inčukalna pazemes krātuvē. Tādējādi paredzēts nodrošināties pret apkures sezonas iekavēšanos galvenā izejmateriāla trūkuma dēļ.
Deputāti darbu ar likuma grozījumiem turpinās vēl trešajā lasījumā.
