Novembra sākumā šādu TM ieceri atbalstīja valdība un sagaidāms, ka tiesa varētu sākt strādāt 2021. gada 1. janvārī. Idejas ierosinātāji cer, ka ar specializētas tiesas izveidi varētu uzlabot tiesu darba kvalitāti, kā arī samazināt sarežģītu lietu izskatīšanas termiņus. Lēmums par likumprojekta nodošanu komisijai tika pieņemts 57 balsīm "par".
TM sagatavoto likumprojektu kritizēja no "KPV LV" ievēlētais Aldis Gobzems. Viņš stāstīja, ka Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītā valdība kā Latvijas attīstības mērķi norāda Ziemeļvalstis, taču minēto valstu pieredze liecinot, ka šādu tiesu veidošana nav izdevīga. "Dānijā šāda tiesa tika izveidota, bet tad tika atzīts, ka tiesa ir ekonomiski neizdevīga," pauda Gobzems. Viņam ieblda Jaunās konservatīvās partijas pārstāve Juta Strīķe, kura retoriski vaicāja, vai Dānijā ir daudz pilsētu mēru, kuri tiek tiesāti un vai šajā valstī ir daudz uzņēmumu, kas saskārušies ar reiderismu.
KONTEKSTS:
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvās partija) uzskata, ka lēmums ir pagrieziena punkts tiesu darba uzlabošanā. Specializēta tiesa, pēc ministra domām, uzlabotu sarežģītu lietu izskatīšanas kvalitāti un ātrumu. Tiesnešus, kuri jaunajā tiesā varētu strādāt, izraudzīsies konkursā.
Pret ieceri valdības sēdē iepriekš iebilda iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV"). Viņš bažījās, ka specializētā tiesa varētu radīt korupcijas riskus. Kolēģi viņam nepiekrita un ieceri atbalstīja. Plānots, ka jaunā tiesa skatīs sarežģītas komerclietas, civillietas, kā arī naudas atmazgāšanas un korupcijas krimināllietas.
