Panorāma

Panorāma

Panorāma

Jaunieši pozitīvi vērtē seriālu «16+»

Saeimā strīdas par «ātro kredītu» regulējumu

Saeimā strīdas par «ātro kredītu» regulējumu

Tuvojoties galīgā lēmuma pieņemšanai, saasinājušās diskusijas par tā dēvēto “ātro kredītu” stingrāku regulējumu. Pirms likumprojekta skatīšanas trešajā lasījumā deputāti iesnieguši vairākus jaunus priekšlikumus, kas ievērojami atšķiras no iepriekš diskutētā.

Līdz šim galvenās izmaiņas patēriņa kredītu nozares regulējumā bija plānotas saistībā ar kredīta izmaksām. Šobrīd pirmajā nedēļā tās ir vairāk nekā pusprocents no kredīta summas dienā, deputātu otrajā lasījumā apstiprinātais paredz izmaksas ievērojami samazināt – līdz nepilnai procenta desmitdaļai dienā. Bet negaidīti uz trešo lasījumu nācis “Saskaņas” priekšlikums par 0,5 procentiem un Zaļo un Zemnieku savienības priekšlikums par 0,4%.

“Tad sanāk, ka mēs trīskāršojam to 25% likmi, kas jau ir iebalsota pirmajā un otrajā lasījumā,” priekšlikumus komentēja Saeimas deputāts Edvards Smiltēns  (Latvijas Reģionu apvienība).

Pēdējā priekšlikuma iesniedzējs, ZZS deputāts Artis Rasmanis, gan to sēdes laikā atsauca, pievienojoties Latvijas Bankas piedāvājumam par 0,12 procentiem no kredīta summas dienā. 

“Ir bažas, ka nozare vispār varētu pazust, vai šīs izsniedzamās summas būtu uz ļoti garu termiņu. Es domāju, ka tas ir tāds zelta vidusceļš, lai būtu viena un otra puse apmierināta,” skaidroja Artis Rasmanis.

Jautāts, vai pirmajos lasījumos viņam šādu bažu nebija, viņš vien noteica, ka “nu, mums ir tiesības iesniegt priekšlikumus.. kā jau es teicu”.

“Viņi 100 eiro vairs neizsniegs. Pateiks – gribat – ņemiet 400 eiro. Un rezultātā cilvēks nonāks vēl lielākā parādu verdzībā,” nepieciešamību palielināt likmi pamatoja “Saskaņas” deputāts Ivars Zariņš.

Nozare deputātu prognozes par iznākumu, ja arī galīgajā lasījumā tiks apstiprināts līdz šim likumprojektā iebalsotais, apstiprina.

“Skaidrs, ka no tirgus pazudīs nelieli aizdevumi uz īsiem termiņiem, tā mūsu aplēse ir, ka aizdevumi varētu palikt no 500 vai 1000 eiro un sākot no 9 vai 12 mēnešiem,” prognozēja Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Klāt nācis arī priekšlikums noteikt vecuma ierobežojumus tā saukto ātro kredītu saņemšanai.

“Attiecībā uz 18, 19-gadīgiem, kuri faktiski visi vēl ir vidusskolā… Un arī reklāmā meitene pamet skolas solu, jo aizņēmusies “Feratumā” naudu,” vecuma ierobežojumus aizstāvēja Imants Parādnieks (Nacionālā apvienība).

Tieši reklāmas bija otra sēdē visvairāk apspriestā tēma – nedaudz atšķirīgus priekšlikumus teju pilnībā aizliegt kredītu reklamēšanu pirms trešā lasījuma iesniegušas trīs partijas.

“Ja jau mēs tiešām aizliedzam vai samazinām šo kredīta likmi, padarot kredītus cilvēkiem pievilcīgākus, tad reklāma būtu jāaizliedz, viennozīmīgi,” uzsvēra Anrijs Matīss  (“Saskaņa”).

Imants Parādnieks pieļāva, ka “tas, ko varētu ļaut, ja kāds grib reklamēties, lūdzu, zīmolus, nezinu, bino, šmīno vai kā viņu tur sauc”.

Pret šo priekšlikumu gan asi iebilda klātesošie mediju jomas pārstāvji – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļi padome (NEPLP) un Raidorganizāciju asociācija, norādot, ka grozījumi iesniegti tikai uz trešo lasījumu, vispār neizdiskutējot ar nozari un neizpētot to ietekmi uz mediju budžetu, tajā skaita – uz sabiedrisko mediju budžetiem.

“Latvijas Televīzija, sabiedriskais medijs, 15% no ieņēmumiem ir tieši no ātrajiem kredītiem,” norādīja NEPLP locekle Gunta Līdaka.

Edvards Smiltēns gan iebilda, ka, viņaprāt, “valsts varētu atļauties vienus 700 tūkstošus eiro gadā nodrošināt, lai televīzija būtu brīva no ātrajiem kredītiem”.

Pēc reklāmas asociācijas aplēsēm visā Latvijas mediju nozarē kopā ienākumi no ātro kredītu reklamēšanas ir aptuveni pieci miljoni eiro gadā. Kā nozares pārstāvji, tā uzraugi gan uzsvēra, ka reklāmu aizliegšana skartu tikai 12 no 29 Latvijas reklāmas tirgū esošajiem TV kanāliem, jo pārējie reģistrēti citās valstīs.

 “Nauda aizplūdīs prom no Latvijā reģistrētajiem medijiem, bet reklāma patērētājus sasniegs,” brīdināja Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa.

Daudzo domstarpību dēļ galīgais lēmums šajā sēdē netika pieņemts un priekšlikumus turpinās skatīt pēc nedēļas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti