Saeima steigšus virza atbalstu uzņēmumiem Ukrainas kara radīto seku mazināšanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Saeimas Budžeta un finanšu komisija paātrinātā kārtībā virza skatīšanai likumprojektu par gandrīz 95 miljonu eiro atbalstu uzņēmumiem, kas cietuši no Krievijas militārās agresijas Ukrainā sekām. Likumprojektam noteikta steidzamība, un Saeima to varētu pieņemt jau šonedēļ. Atbalstu tam sniedz arī uzņēmējus pārstāvošās organizācijas.

Saeima steigšus virza atbalstu uzņēmumiem Ukrainas kara radīto seku mazināšanai
00:00 / 03:16
Lejuplādēt

Atbalsts uzņēmējiem paredzēts ne dāvinājuma, bet aizdevumu un nodrošinājuma formā. 39 miljoni eiro paredzēti aizdevumos apgrozāmajiem līdzekļiem un investīcijām, 22,5 miljoni eiro – garantijām, vēl 1,3 miljoni eiro – eksporta kredīta garantijām. Tāpat 32 miljonus eiro novirzīs uzņēmumiem to biznesa modeļa pielāgošanai, eksportspējas uzlabošanai, jaunu tehnoloģiju piesaistei un citiem pasākumiem.

Visvairāk atbalsts uzņēmumiem varētu būt noderīgs tieši jauno piegādes ceļu meklējumos.

Atbalsta saņēmēju sagaidāmo daudzumu komisijas sēdē izklāstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Lapiņš: “500 uzņēmumi ir tā grupa, ko mēs esam apzinājuši. 200–300 dažāda izmēra uzņēmumiem šis instruments varētu būt noderīgs, un tādi redzami 50–60 uzņēmumi noteikti pieteiksies, jo tiem ir acīmredzamas problēmas. Šī ir atmaksājama palīdzība. Tas nozīmē, ka pēc mērķa sasniegšanas noteiktos termiņos, kas būs apstiprināti bankās un "Altum", šie līdzekļi būs jāatmaksā."

Šādu nozares pārstāvju redzējumu atbalsta arī valsts maka turētāji. Plānotā palīdzības programma ir turpinājums uzņēmēju atbalstam Covid-19 krīzes laikā. "Regulējums ir līdzīgs kā Covid-19 izplatības un seku pārvarēšanas likumā. Šis fonds pēc Ekonomikas ministrijas priekšlikuma turpinātu darbību līdzīgi kā līdz šim. Līdz ar to Finanšu ministrija atbalsta,” uzsvēra Finanšu ministrijas pārstāvis Gunvaldis Davidovičs.

Atzinīgus vārdus plānotajai atbalsta formai veltīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš. Pareiza esot, pirmkārt, aizdevumu nevis dāvināšanas pieeja, otrkārt, nozares ministrija pārliecinājusies, ka smagās sekas šoreiz skar plašāku uzņēmēju loku, ņemot vērā izejvielu sadārdzinājumu un inflācijas līmeni.

"Diemžēl sekas ķer arī rūpniecības sektoru. Arī pārtikas ražotāji no dažādām nozarēm zvana trauksmes zvanus. Ir jautājums, kurā brīdī šī apgrozāmo līdzekļu programma būs pieejama uzņēmējiem,” sacīja Endziņš.

Pēc Saeimas lēmuma par likumu vēl būs jāizstrādā atsevišķi Ministru kabineta noteikumi un atbalsta programmai jāgūst arī Eiropas Komisijas atbalsts, tāpēc jācer, ka šis process neiekavēsies pārāk ilgi. Vienlaikus Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un pētījumu kompānijas SKDS kopīgi veiktais “vidējās temperatūras” noskaņojuma mērījums apliecina – uzņēmēji šai krīzei ir gatavāki nekā iepriekšējām.

"Kas man noteikti jāsaka, ka šis kopējais noskaņojums nokritās, bet nav tik bēdīgs kā kovida krīzes sākumā un, protams, arī stipri tālu no 2008.–2009.gada krīzē. Es domāju, ka ar visiem atbalsta rīkiem šī situācija normalizēsies,” pastāstīja Endziņš.

Paredzēts, ka šo likumprojektu Saeima šonedēļ izskatīs divos lasījumos steidzamības kārtībā. Pēc tam savi papildinājumi jāveic valdībai un jāsagaida apstiprinājums no Eiropas Komisijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti