Enerģētikas eksperts, "Providus" pētnieks Reinis Āboltiņš norāda, ka likuma grozījumiem formāli būtu jāapmierina gan Eiropas Komisijas, gan „Latvijas gāzes” likumīgās intereses. Tomēr tas, kādus ieguvumus tie sniegs Latvijai, šobrīd nav skaidrs.
Jau esošā likuma redakcija neliedz darboties tirgum. Tāpēc es uzskatu, ka izņemot to daļu Enerģētikas likuma grozījumos, kas paredz sašķidrinātās dabasgāzes lietu sakārtošanu, un vēl citas tehniskas lietas, šīs debates par grozīšanu un tirgus atvēršanu ir savā ziņā liekas. Tā vietā būtu jākoncentrējas uz to, lai pasargātu patērētājus no radikāla pārvades un sadales pakalpojumu izmaksu pieaugumu. Bet, ja mēs runājam par ES prasībām, tad pie šādas redakcijas pasakām precīzi, kad tas tirgus tiks atvērts, un tādā ziņā EK nebūtu ko iebilst. Un, protams, es pats neesmu redzējis privatizācijas līgumu un nosacījumus, bet es nojaušu, ka tur nav nekas tik dramatisks, lai mēs būtu ļoti nobažījušies par tiesvedībām,” saka Āboltiņš.
Grozījumi ir guvuši pretrunīgu vērtējumu, jo monopolists „Latvijas gāze” apgalvo, ka iecerētā liberalizācija, kas paredz arī "Latvijas gāzes" sadalīšanu, patērētājiem labumu pagaidām nesniegs, savukārt vairāki politiķi uzskata, ka likuma grozījumu dēļ tirgus tiks atvērts pārāk gausi un kavēsies jaunu tirgus spēlētāju ienākšana.