Panorāma

LB prezidenta amatam apspriež trīs kandidatūras

Panorāma

Opozīcija rosinās atlikt partiju finansējuma palielināšanu

Saeima sāk darbu pie nākamā gada valsts budžeta

Saeima sāk izskatīt nākamā gada budžeta projektu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Saeima sākusi izskatīt nākamā gada budžeta projektu un ar to saistītas izmaiņas likumā. Izteiktu prioritāšu šajā budžeta projektā neesot, bet liels uzsvars likts uz sociālās labklājības pasākumiem.

Saeima ceturtdien, 17.oktobrī, nodeva komisijām budžeta projektu, vidējā termiņa budžeta ietvaru un 26 saistītos likumprojektus. Par lēmumprojektu balsoja 53 deputāti, bet pret bija 33 parlamentārieši.

Opozīcijas deputāti veltīja valdības darbam un budžetam kritiku, vairākkārt īpaši izceļot plānu nākamgad palielināt valsts finansējumu partijām, bet nespēju pildīt iepriekšējos solījumus par mediķu algu celšanu.

Saeima cer budžetu pieņemt līdz 18. novembrim.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (“Attīstībai/Par!”) iepriekš informēja, ka 22., 23. un 24. oktobrī iecerēts skatīt pavadošos likumprojektus, tad 30. oktobrī budžetu pieņemt pirmajā lasījumā, bet 13.-14. novembrī - galīgajā lasījumā.

Saeimas opozīcijā esošās "Saskaņas" deputāti budžeta projektu kritizēja, norādot, ka valdība atteikusies pildīt likumu, kas paredz mediķu algu celšanu. Deputāts Ivars Zariņš ("Saskaņa") pauda, ka mediķi ir sarūgtināti par budžeta projektu un ir vērsušies pie deputātiem, sakot, ka ir uz izdegšanas robežas. "Kā tiesiskā valstī valdība var neievērot likumus? Jūs sagaidāt, ka mēs pildīsim savus pienākumus, bet savus nepildāt," teica Zariņš.

"Saskaņa" neatbalstīja arī likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2020., 2021. un 2022. gadam. Politiskā spēka deputāts Igors Pimenovs to skaidroja ar to, ka partijas ieskatā budžeta ietvars neveicina ekonomisko attīstību un knapi apvalda sociālās nevienlīdzības kāpumu.

Budžeta paketē iekļauti gan pretrunīgi vērtētie grozījumi Politisko partiju finansēšanas likumā , kas paredz ievērojamu valsts finansējuma pieaugumu partijām, gan arī pašvaldību iebildumus raisījušie grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā, kas liks pašvaldībām ienākumus no atkritumu apsaimniekošanu ieskaitīt valsts budžetā.

Komisijām nodotie  grozījumi Izglītības likumā,  paredz solidāru valsts un pašvaldību iesaisti 1.- 4.klašu skolēnu brīvpusdienu finansēšanā. Tāpat deputātiem būs jālemj vai samazināt bezdarbnieka  pabalsta izmaksas laiku.

KONTEKSTS:

Ministru kabinets 11. oktobrī akceptēja 2020. gada valsts budžeta projektu. Tagad lemšana par budžetu ir Saeimas deputātu rokās. Valsts kopējā budžeta ieņēmumi nākamgad plānoti 9,894 miljardu eiro, izdevumi – 10,002 miljardu eiro apmērā. Budžeta deficīts plānots 0,3% no iekšzemes kopprodukta, ekonomikas izaugsme – 2,8%.

Nodokļu izmaiņas nav paredzētas, bet tiks paaugstināts diferencētais neapliekamais minimums. Prioritātēm atvēlēti nepilni 174 miljoni eiro, no tiem visvairāk mediķu algu celšanai no 1. janvāra. Atbilstoši likumam budžeta papildu finansējumam darba samaksas pieaugumam nozarē 2020.gadā bija jāpārsniedz 100 miljonus eiro, taču tā vietā ir paredzēti aptuveni 43 miljoni eiro, un mediķi solīja protesta akcijas.

Protestēt varētu arī skolotāji, jo no nākamā gada janvāra ir paredzēta pedagogu algu celšana atbilstoši iepriekš valdības apstiprinātajam grafikam, bet to turpmākam pieaugumam no 1. septembra nauda nav paredzēta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti