Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs ("Saskaņa") norādīja, ka pēc būtības konstitucionālā tiesa nav iebildusi likumdevēja noteiktajam zemes nomas maksas apmēram piespiedu dalītā īpašuma tiesiskajās attiecībās, taču ir norādījusi uz nepilnībām regulējuma pieņemšanā, kas arī bijis par pamatu atzīt attiecīgo likumu grozījumus par Satversmei neatbilstošiem.
Darba grupā plānots aicināt strādāt pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Bankas, Tiesībsarga biroja, Valsts zemes dienesta, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, kā arī dzīvokļu īpašniekus un zemes īpašniekus pārstāvošajām nevalstiskajām organizācijām.
Darba grupa darbu sāks nekavējoties, informē parlamentā.
KONTEKSTS:
Satversmes tiesa pagājušajā nedēļā atzina par neatbilstošiem Satversmei grozījumus likumos, kas no šā gada sākuma samazināja piespiedu nomas maksu dalītajos īpašumos. Tiesa noteikusi, ka grozījumi zaudēs spēku 2019.gada 1.maijā, tādā veidā dodot Saeimai laiku likumu labot. Līdzīgu strīdu Satversmes tiesa jau vētīja pirms teju desmit gadiem.
Pašlaik aptuveni simttūkstoš dzīvokļu īpašnieku ik mēnesi spiesti maksāt zemes nomas maksu par citām personām piederošu zemi zem daudzdzīvokļu mājas. Saskaņā ar Valsts zemes dienesta datiem aptuveni 10% zemes pieder to vēsturiskajiem īpašniekiem, bet vairākums zemes pašreizējo īpašnieku to ieguvuši darījumu ceļā.
Jautājums par zemes piespiedu nomu jau vairākkārt nonācis parlamentāriešu darba kārtībā. Saeima 2017.gada jūnijā atbalstīja likuma grozījumus Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas likumā par pakāpenisku piespiedu zemes nomas maksas samazināšanu.
