Likumprojekts sagatavots ar mērķi samazināt Latvijas enerģētikas tirgus ievainojamību pret trešo valstu izraisītiem piegāžu riskiem. Trešo valstu izraisītie piegāžu riski Latvijas un Eiropas Savienības (ES) enerģijas tirgus regulējumā līdz šim ir aprobežojušies ar tehnisku pārtraukumu riskiem, teikts likumprojekta anotācijā.
Nav tikusi izveidota pietiekami diversificēta piegāžu infrastruktūra, kas nodrošinātos arī pret politiskajiem riskiem.
"Tā rezultātā pēc ilgstošiem piegāžu ierobežojumiem ES imports no Krievijas Federācijas ir sasniedzis zemāko līmeni vismaz pēdējo 20 gadu laikā un,
nespējot operatīvi mainīt piegāžu avotus, ES vidējais dabasgāzes krātuvju piepildījums februāra sākumā ir nokrities zem 35%, kas ir bīstami zems līmenis," teikts likumprojekta anotācijā.
Esošā ES dabasgāzes piegāžu ķēde neesot bijusi gatava šādai situācijai, un strauji ir pieaugušās resursu cenas apdraud ekonomikas konkurētspēju. Dabasgāzes cenas pieaugumam sekoja elektroenerģijas cenu pieaugums un vispārējs cenu līmeņa palielinājums, kāds ES, tostarp Latvijā, vēl nebija pieredzēts.
Likumprojektā ir iekļauts jauns pienākums vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram nodrošināt infrastruktūru, kas nākotnē ierobežotu minētos piegāžu riskus.
Opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības deputāti (ZZS) pauda bažas, ka likuma grozījumus virza, lai panāktu privāta sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidi Skultē ar valsts atbalstu.
ZZS deputāts Māris Kučinskis atzīmēja, ka Baltijas reģionam pilnībā pietiek ar Klaipēdas LNG termināļa jaudu.
Likumprojekta anotācijā teikts, ka likuma grozījumi to pieņemšanas gadījumā ietekmētu dabasgāzes un elektroenerģijas patērētājus, samazinot cenu pieauguma riskus un novērstu 2021. gada nogalē izveidojošos situāciju, kas saistīta ar trešo valstu piegāžu ierobežojumu dēļ izraisīto dabasgāzes un elektroenerģijas cenu pieaugumu.
"Paredzams, ka Baltijā pieaugs nepieciešamība jaunu balansēšanas un pīķa slodžu ražošanas staciju attīstībai, lai samazinātu elektroenerģijas cenu nenoteiktību saistībā ar atjaunojamo energoresursu lomas palielināšanos un pārvades tīklu desinhronizācijas plānu no Krievijas. Tādējādi drošāki dabasgāzes piegāžu avoti un uzglabāšanas rezerves samazinās riskus arī Latvijas elektroenerģijas tirgū," sacīts likumprojekta anotācijā.
Ņemot vērā straujo enerģijas resursu cenu pieaugumu un trešo valstu samazinātās dabasgāzes piegādes Eiropas Savienībai, likumprojekta pieņemšana ir steidzama, norādīja likumprojekta autori.
KONTEKSTS:
Pirms vairākiem gadiem izskanēja ideja par iespēju Skultes ostā būvēt sašķidrinātās dabasgāzes termināli. Projektu virzīja "Skulte LNG Terminal". Tika domāts par iespējamo "sinerģiju" ar "Conexus" – tas varētu izbūvēt cauruļvadu gāzes novadīšanai uz Inčukalna dabasgāzes krātuvi.
"Conexus" pārstāvji iepriekš atzina, ka Skulte tehniski ir labākā vieta Baltijas valstīs, kur būvēt šādu termināli. "Conexus" vadība iepriekš norādīja, ka iecere Baltijas jūras reģionā attīstīt LNG termināli ir atbalstāma, jo tas sekmētu enerģētisko drošību un neatkarību, kā arī veicinātu tirgus konkurenci.
