Grozījumi Kredītiestāžu likumā raisījuši strīdus starp “Vienotību” un Nacionālo apvienību. Pirms galīgā lasījuma Parādnieks iesniedza priekšlikumu, ka par kredītiestādes likvidatoru nevarēs kļūt gadījumā, ja likvidators pēdējo divu gadu laikā ir bijis pilnvarojuma līguma attiecībās ar likvidējamas kredītiestādes kreditoru tā tiesiskajās attiecībās ar likvidējamo kredītiestādi. Tas liegtu "Trasta komercbankas" maksātnespējas procesa administratora amatā apstiprināt Armandu Rasu.
“Vienotība” uzskata, ka tādā veidā NA aizstāv maksātnespējas administratora Māra Sprūda intereses.
Pirms izšķirošā balsojuma Saeimas vairākums lēma grozījumus no darba kārtības izslēgt. Pret balsojuma atlikšanu iestājās “Vienotība”, kuras deputāts Edvards Smiltēns uzskata – tādā veidā NA izvairījusies no atklātām debatēm pirms vēlēšanām. “Balsojot šodien atklātā plenārsēdē par katru priekšlikumu atsevišķi, visticamāk, būtu radušās problēmas deputātiem priekšvēlēšanu gaisotnē atklāti atbalstīt šos Parādnieka priekšlikumus Kredītiestāžu likumā, kuri skaidrā veidā iejaucās tiesu varu kompetencē un šādā veidā lobē konkrētas intereses,” stāsta Smiltēns.
Parādnieks noliedz, ka priekšlikumi būtu saistīti konkrēti ar "Trasta komercbankas" maksātnespējas procesu. Viņš uzsver, ka pozitīvs atzinums par viņa priekšlikumu nācis arī no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja. Parādnieks gan atklāj, ka jautājums no darba kārtības tiešām svītrots vēlēšanu dēļ, taču to lūgusi Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS).
“Kolēģi no ZZS rosināja šo jautājumu skatīt, kad būs beigušās vēlēšanas, un, manuprāt, tas ir respektējami. Lai arī ar kādām muļķīgām provokācijām šobrīd no Saeimas tribīnes nodarbojās atsevišķi politiķi, lai tas paliek uz vēlāku laiku,” klāsta Parādnieks.
Brigmanis tikmēr stāsta, ka galvenais iemesls jautājuma atlikšanai nav vēlēšanu tuvums, bet gan deputātu vēlme vispirms iztaujāt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja vietnieci Guntu Razāni.
“Svarīgi ir saprast šī jautājuma izklāstu neitrālā skatījumā. Līdz ar to mēs nākošajā frakcijas sēdē aicinām pie sevis uz sarunu FKTK pārstāvi Razāni, lai viņa mums izskaidro šī jautājuma konsekvences, ja mēs viņu pieņemam vai nepieņemam,” norāda Brigmanis.
Lēmumu atlikt galīgo balsojumu par grozījumiem Kredītiestāžu likumā atbalstīja arī opozīcijas partijas. “Saskaņas” deputāts Andrejs Klementjevs un norāda, ka, balsojot tagad, “Vienotība” un Nacionālā apvienība izmantotu Saeimas tribīni kā skatuvi.
“Pirms vēlēšanām pacelt šo skatuvi diviem konkurējošiem spēkiem, kuriem ir dažāds viedoklis par šo normu – “Vienotība” un Nacionālā apvienība, mēs negribētu. Tāpēc mēs balsojām par noņemšanu. Cerams, ka pa šo nedēļu visi grupējumi, kas tur ir, politiskie, ne ekonomiskie, atradīs to instrumentu, lai noņemtu šaubas,” viņš saka.
Klementjevs uzskata, ka grozījumi pirms galīgā lasījuma būtu jāatgriež Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, lai diskusijas varētu turpināt.
Jau ziņots, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome 11.maijā, vērsās ar pieteikumu tiesā par likvidējamās AS "Trasta komercbanka" administratora Ilmāra Krūma atcelšanu no administratora pienākumu pildīšanas. FKTK ir konstatējusi, ka likvidējamās AS "Trasta komercbanka" administrators neatbilst Kredītiestāžu likuma noteiktajām prasībām. FKTK vērtējumā pašreizējā administratora rīcība bankā ir uzskatāma par ļaunprātīgu. FKTK detalizētāku skaidrojumu par to gan nesniedz.
FKTK vienlaikus lūdz tiesu lemt par Armanda Rasas apstiprināšanu par "Trasta komercbankas" administratoru. Rasa izvēlēts saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību, norāda komisijā.
FKTK jau iepriekš tiesā rosināja aizstāt Krūmu ar Rasu bankas administratora amatā, taču toreiz tiesa šo jautājumu neskatīja. Krūms pats gribējis amatu atstāt, taču vēlāk norādīja, ka pildīs pienākumus līdz nākamā administratora apstiprināšanai.
Jau ziņots, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) pērn martā pieņēma lēmumu anulēt AS "Trasta komercbanka" licenci pēc FKTK ierosinājuma, ņemot vērā, ka banka ilgstoši pieļāvusi nopietnus pārkāpumus vairākās svarīgās bankas darbības jomās – gan nespēja palielināt kapitālu, gan neievēroja “naudas atmazgāšanas” un terorisma finansēšanas novēršanas prasības. Lieli noguldījumi bankā bija 265 personām.
Pērnā gada martā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa nolēma atzīt AS "Trasta komercbanka" par likvidējamu.
