Jaunais regulējums noteic, ka mazumtirgotājs par piegādātajām precēm nevarēs noteikt nepamatoti ilgu norēķināšanās termiņu, kā arī mainīt pārtikas preču pasūtījumu divas dienas pirms preces piegādes vai vēlāk, informēja Saeimas Preses dienests.
Norēķinu termiņš, piemēram, par piegādātajiem svaigajiem dārzeņiem un ogām, kuru piegāžu skaits vienā kalendārā nedēļā ir vismaz trīs reizes, tiks uzskatīts par nepamatoti garu, ja tas pārsniegs 20 dienas no preču piegādes dienas. Tāpat norēķinu termiņš par piegādātajām pārtikas precēm, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 25 dienām, tiks uzskatīts par netaisnīgu un nepamatoti garu, ja tas pārsniegs 30 dienas no preču piegādes dienas.
Paredzēts, ka turpmāk mazumtirgotājs piegādātājam nevarēs likt maksāt vai citādi atlīdzināt par līguma slēgšanu, piemēram, par to maksājot tirgotājam tā saucamo ieejas maksu vai plauktu maksu par preču atrašanos veikalā.
Tāpat mazumtirgotājs nevarēs likt piegādātājam kompensēt tirgotāja negūto peļņu pret pārdotajām precēm un izmaksas, kas saistītas ar jaunu veikalu iekārtošanu vai veco veikalu atjaunošanu, kā arī ierobežot piegādātāja brīvību vienoties ar citu tirgotāju par zemāku cenu.
Likums paredz arī atbildību par pārkāpumiem, un par to izdarīšanu Konkurences padome mazumtirgotājam varēs piemērot naudas sodu līdz 0,2 procentiem no neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāku par 70 eiro.
Jaunais likums stāsies spēkā ar nākamo gadu.
„Šis likums mazumtirgotājiem noteiks gan norēķinu termiņus par piegādātajām precēm, gan atbildību par izdarītajiem pārkāpumiem, kā arī virkni prasību, lai aizsargātu ražotājus no negodprātīgiem tirgotājiem. Darbs pie šī likumprojekta izskatīšanas bija ilgstošs vēl iepriekšējā Saeimā. Regulējums galvenokārt attieksies uz pārtikas precēm,” iepriekš norādījis par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš.
Iepriekš deputāti uzsvēruši likuma nepieciešamību, jo daudzi veikali vēl joprojām piemēro ļoti neizdevīgus noteikumus ražotāju piegādātajām precēm, kā rezultātā nauda pie vietējā ražotāja, it īpaši par pārtiku, nonāk ļoti vēlu. Šim likumam jāizskauž arī negodīgi maksājumi par veikalu plauktos noliktajām precēm, norādījuši deputāti.
Konkurences padomes pārstāvji iepriekš sacījuši, ka šis likums sabalansēs attiecības starp mazumtirdzniecības tīkliem un piegādātājiem, jo pašlaik to, ko lielie mazumtirdzniecības tīkli vairs neatļaujas pret piegādātājiem, sāk izmantot mazie mazumtirdzniecības tīkli. Jaunais likums ļaus sakārtot tirdzniecības vidi, lai mazākie tirgotāji ļaunprātīgi neizmantotu iepirkumu varu pret mazākajiem piegādātājiem.
Jau ziņots, ka kopš dienas, kad vēl iepriekšējā sasaukuma Saeima konceptuāli atbalstīja Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu, jau apritējis gandrīz pusotrs gads, jo jaunais regulējums raisījis daudz domstarpību.
Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija kategoriski iebilda pret cenu ierobežojošu mehānismu noteikšanu likumos. Uz to, ka tirgotāju tiesības mainīt preču cenas nedrīkstētu ierobežot, uzstāja arī Latvijas Darba devēju konfederācija.
Tirgotāji topošā likumprojekta apspriešanu dēvēja par „bīstamu, uzņēmējiem un sabiedrībai kopumā kaitējošu”. Vēstuli, kurā Saeimas sagatavotais likumprojekta punkti dēvēti par klaji tendencioziem un tikai lielo ražotāju intereses aizstāvošiem, parakstījuši gan lielāko Latvijā strādājošo lielveikalu ķēžu – „Rimi Latvia” un „Maxima Latvija” pārstāvji, bet arīdzan Latvijas Tirgotāju savienības, kura saimnieko veikalu tīklā „LATS”, valdes priekšsēdētājs, tirgotāju kooperācijas „Aibe” valdes loceklis, kā arī „Elvi Latvija”, „Narvesen” un „Iepirkumu grupas” vadības pārstāvji.
