Ko paredz likums?
Jaunajā likumā paredzēta atvieglota kārtība īres līgumu reģistrācijai zemesgrāmatā,
tādējādi nodrošinot publiski pieejamu un ticamu informāciju par noslēgtajiem darījumiem, kas pasargās gan īrniekus, gan nekustamā īpašuma jaunos ieguvējus. Īres līguma reģistrācija zemesgrāmatā būs bez maksas.
Būtiskas izmaiņas plānotas īres līguma slēgšanas termiņos, un jaunie līgumi būs jāslēdz uz noteiktu laiku, to nosakot līgumā. Likumprojekts noteic īres līgumā iekļaujamo informāciju, tostarp īres maksas apmēru, par ko, slēdzot īres līgumu, vienojušās abas puses. Dzīvojamās telpas īres līgumu grozīt varēs, izīrētājam un īrniekam rakstveidā vienojoties.
Turpmāk īres līgumu vairs nevarēs noslēgt uz nenoteiktu laiku.
Lieto "Telegram"?
Seko mums un saņem svarīgākās ziņas pirmais ✍️
👉 Parakstīties uz jaunumu saņemšanu vari šeit!
Īres līguma termiņam beidzoties, dzīvojamā telpa būs jāatbrīvo, ja vien netiks noslēgts jauns līgums, paredz likumprojekts. Īrnieki tāpat kā līdz šim līgumu varēs uzteikt, iepriekš par to brīdinot izīrētāju, savukārt izīrētājs – tikai likumā noteiktajā kārtībā.
Lai vairāk aizsargātu īrnieku intereses,
paredzēts, ka izīrētājs īres maksu varēs paaugstināt tikai tad, ja īres līgumā būs iekļauti nosacījumi un kārtība maksas paaugstināšanai.
Jaunajā likumā arī paredzēts noteikt administratīvo atbildību dzīvojamo telpu izīrēšanas jomā, tostarp par tādu traucējumu radīšanu, kas liedz īrniekam, viņa ģimenes locekļiem un citām iemitinātajām personām izmantot īrēto dzīvojamo telpu dzīvošanai, kā arī tad, ja dzīvojamā telpā īrnieki nevar izmantot apkuri, elektroenerģiju, auksto un karsto ūdeni, kanalizāciju, kā arī sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumu. Plānots, ka administratīvā pārkāpuma procesu uzsāks pašvaldības policija, bet lietu izskatīs un lēmumu pieņems pašvaldības administratīvā komisija vai apakškomisija.
Jaunais likums arī noteic, ka izīrētājs nedrīkst liegt viņa īrēto dzīvojamo telpu īrniekam deklarēt kā savu un pārējo ģimenes locekļu dzīvesvietu.
Īrnieka nāves gadījumā viņa ģimenes loceklis varēs prasīt izīrētāju ar viņu noslēgt īres līgumu, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus. Šādā gadījumā līguma termiņu noteiks ne ilgāku par 10 gadiem, paredz jaunais regulējums.
Avots: Ekonomikas ministrija
Tāpat jaunais likums paātrinās strīdu izšķiršanu starp izīrētāju un īrnieku un samazinās ar to saistītās izmaksas. Līdz šim likums paredzēja visu strīdu izšķiršanu tiesā. Līdz ar jauno likumu Saeima tuvākajā laikā plāno pabeigt darbu pie grozījumiem Civilprocesa likumā, piedāvājot saistību bezstrīdus izpildīšanu atsevišķos gadījumos (gadījumos, kad nav strīda) – īrnieka pienākums būs atstāt īrēto dzīvojamo telpu, ja būs beidzies īres līguma termiņš un nebūs panākta vienošanās par jaunu līgumu, vai ja būs izveidojies īres maksas parāds. Vienlaikus šāds risinājums būtiski mazinās riskus potenciālajiem investoriem veikt ieguldījumus jaunu īres namu būvniecībā.
Īres likumā regulēta arī pašvaldībai piederošu vai tās nomātu dzīvojamo telpu, kā arī valstij piederošu dienesta dzīvojamo telpu izīrēšana.
Skars denacionalizēto ēku īrniekus
Jaunais likums skars denacionalizēto namu īrniekus, kuri nav pārslēguši īres līgumu vai arī īres tiesisko ietvaru nav noteikusi tiesa. Ja puses par līguma noteikumiem nevarēs vienoties, īres maksu un maksimālo īres līguma termiņu – ne ilgāk par 10 gadiem – noteiks tiesa.
2021. gadā valsts budžetā paredzēti 2,78 miljoni eiro dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem denacionalizēto namu īrniekiem. 2022. gadā šim mērķim vajadzēs 1,5 miljonus eiro, 2023. gadā – 2 miljonus eiro.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas 2020. gada informāciju Rīgā šāds pabalsts varētu būt nepieciešams 225 personām, Jūrmalā – deviņām.
Likums stājas spēkā 2021. gada 1. maijā.
Ņemot vērā jaunā regulējuma būtiskās atšķirības no līdz šim spēkā esošā likuma, paredzēts pārejas regulējums. Attiecīgi īres līgumus, kuri tika noslēgti pirms jaunā likuma spēkā stāšanās brīdim, īrnieks vai izīrētājs varēs prasīt ierakstīt zemesgrāmatā 5 gadu laikā no likuma spēkā stāšanās.
Dzīvojamās telpas īres līgumi, kas noslēgti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, būs grozāmi ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim. Ja izīrētājs un īrnieks nevarēs vienoties par šiem noteikumiem, strīdu izšķirs tiesa un šāda prasība būs ceļama ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim.
Savukārt attiecībā uz dzīvojamās telpas īres līgumiem, kas noslēgti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai un tajos nav norādīts termiņš, uz kādu dzīvojamā telpa izīrēta, bet izīrētājs un īrnieks nevarēs vienoties par turpmāku dzīvojamās telpas īres līguma termiņu, to noteiks tiesa pēc sava ieskata uz termiņu, kas nepārsniedz 10 gadus, bet ne ilgāku kā līdz 2036. gada 31. decembrim. Tāpat ir paredzēts, ka šādiem dzīvojamās telpas īres līgumiem, kuros nav norādīts termiņš, uz kādu dzīvojamā telpa izīrēta, un kuri līdz 2026. gada 31. decembrim nav grozīti vai par to līdz 2026. gada 31. decembrim nav celta prasība tiesā, termiņš ir 2036. gada 31. decembris, informēja Ekonomikas ministrija.
Cer uz īres tirgus attīstību
Dzīvojamo telpu īres likuma reforma ir Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas būtiskākais darbs šajā sasaukumā, un grozījumu nonākšana līdz galīgajam lasījumam Saeimā bija smaga, tā Latvijas Radio atzina komisijas priekšsēdētājas biedrs Uldis Budriķis (Jaunā konservatīvā partija).
Budriķis norādīja, ka reformas mērķis ir atrast veselīgu līdzsvaru starp īrnieku un izīrētāju interesēm un pienākumiem, jo esošais regulējums nestrādājot. Īres tirgus esot neaktīvs, īres maksas lielas, bet investīcijām slikti nosacījumi. Politiķis prognozēja, ka īres likuma reforma ļaus pēc laika dzīvot jaunos, sakoptos īpašumos par sabalansētu cenu.
Arī nozarē strādājošie speciālisti ir lēsuši investīcijas jaunos īres namos līdz 100 miljoniem eiro gadā. Viņi paredz, ka jaunais likums varētu sakustināt mājokļu tirgu, tostarp reģionos.
Tiesa, jaunā likuma kritiķi to dēvēja par namīpašnieku lobiju. Deputāts Budriķis tam nepiekrita, norādot, ka ir strādāts pie kompromisa variantiem.
KONTEKSTS:
Līdz šim spēkā esošajam likumam “Par dzīvojamo telpu īri” ir vairāk nekā ceturtdaļgadsimts. Tas bija pieņemts tā sauktajos juku laikos, kad Latvijas ekonomika no valsts regulētas tikai pārgāja brīvā tirgū. Tas bija laiks, kad strauji notika denacionalizācija – process, kad nacionalizācijas vai konfiskācijas rezultātā izveidotais valsts īpašums tiek atdots iepriekšējiem īpašniekiem. Likums jau sākotnēji īpaši nostājās īrnieku pusē – atļāva beztermiņa īres līgumus, fiksētas un ārkārtīgi zemas īres maksas, iespēju īres tiesības pārņemt mantojumā.
Ekonomikas ministrija vairākus gadus strādāja pie jauna īres likuma, ar kuru cer veicināt īres dzīvokļu māju būvniecību.
Vienlaikus likums skartu arī denacionalizēto ēku īrniekus, kuri attiecīgajos mājokļos dzīvo, pamatojoties uz beztermiņa īres līgumiem. Proti, saskaņā ar likumprojektu neviens īres līgums nevarēs būt beztermiņa.
