Šīs izmaiņas nepieciešamas, lai, ņemot vērā Zolitūdes traģēdijas pieredzi, precizētu un pilnveidotu jauno Būvniecības likumu, kas stāsies spēkā šī gada oktobrī, iepriekš norādīja par likumprojektu atbildīgās Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Jānis Ozoliņš.
Tiesa, asās diskusijas raisa bažas, ka likuma grozījumi tomēr nebūs pilnvērtīga atbilde visām problēmām, kuras atklāja Zolitūdes traģēdija.
Šobrīd Būvniecības likuma stāšanās spēkā ir atlikta par astoņiem mēnešiem, un likuma izstrādē iesaistītajiem jau ir izskanējis neoficiāls pieņēmums, ka likuma stāšanos spēkā nāksies atlikt vēl uz vēlāku laiku. Arī Saeimas otrajam lasījumam iesniegtais priekšlikumu skaits apstiprināja, ka strīdīgu jautājumu likumprojektā joprojām netrūkst. Piemēram, deputāts Ivars Zariņš (SC) iestājās par to, ka tiek stingrāk noteiktas būvspeciālistu kvalifikācijas prasības, strādājot pie dažādu veidu būvēm.
„Kā jūs zināt, būvju grupas būvnoteikumos sadalās pēc dažādas sarežģītības. Un tātad tas būtu tikai loģiski, ka augstākas sarežģītas būvju grupām tiktu noteikti prasītas augstākas kvalifikācijas prasības būvspeciālistiem, lai nepieļautu, ka tikko beidzis augstskolu būvspeciālists varētu nodarboties ar daudzstāvu mājas projektēšanu vai inženierdarbiem. Tāpat loģiski būtu, ka mēs dodam iespēju jaunajiem speciālistiem strādāt ar vienkāršākām būvēm - projektēt piemājas šķūnīti, ko viņam pilnīgi kvalifikācija atļautu, un tas būtu normāli,” klāstīja Zariņš.
Šo ieceri ar esošo likuma redakciju īstenot vēl nav iespējams, liecina Ekonomikas ministrijas parlamentārās sekretāres Ilonas Platonovas teiktais.
„Šāda problēma mums pastāv ne tikai būvniecībā. Arī daudzās citās jomās mums nav kvalifikācijas kategoriju. Un šodien deputāts Zariņš vēlas ar vienu rindkopu atrisināt problēmu, kura ir jārisina izglītības standartos. Jo tas nozīmē, ka ir jāievieš kvalifikācijas prasības un apmācību programma. Un tas nozīmē, ka pēc tam būs vajadzīga sertifikācija vai arī vismaz normatīvs regulējums, kā mēs spējam pateikt, vai šim cilvēkam ir vajadzīgās prasmes un iemaņas, vai nav. Un mēs runājam par desmitiem tūkstošu cilvēku, kuriem būs šim sertifikācijas sietam jāiziet cauri. Mēs nevaram gribēt, ja šobrīd, līdz 1.oktobrim, vai pat gada laikā šo varētu izdarīt,” pauda Platonova.
Likumā ir iekļauta normu, kas aizliedz būves izmantošanu līdz tās oficiālai nodošanai ekspluatācijā. Ierosinājuma autors, deputāts Viktors Jakovļevs skaidro, ka ar šo priekšlikumu „pacelta jau sen eksistējoša problēma, ka būves, galvenokārt dzīvojamās mājas, ekspluatē ilgus gadus bez jebkādas nodošanas ekspluatācijā”.
„Mēs visi daudz zinām piemērus, ka cilvēks uz sava zemes gabala pēc būvatļaujas saņemšanas uzbūvē sev māju un sāk tur dzīvot, nemaz nedomājot to nodot ekspluatācijā, tikai reizi divos gados pagarinot būvatļauju, un dzīvo ilgus gadus,” norādīja deputāts.
Būtiski pastiprinās būvniecības kontrole – turpmāk būvinspektoriem būs ne tikai jāpārbauda, vai būvdarbi sākti likumīgi un būvizstrādājumi atbilst projektam, bet arī būs jāpārliecinās par būvmateriālu dokumentācijas atbilstību būvlaukumā un par atklātajiem trūkumiem jāinformē būvmateriālu tirgus uzraugošā iestāde.
Valdībai turpmāk būs jānosaka, kādos gadījumos nepieciešama ne tikai būvprojekta, bet arī būves ekspertīze, kā arī būvprojekta ekspertīzes sastāvu veikšanas kārtība un apjoms. Tāpat precizēta sabiedrības iesaiste būvniecības procesos, lai iedzīvotāji pēc iespējas agrāk uzzinātu par viņu apkaimē plānotajiem būvdarbiem.
Sabiedriskā apspriešana turpmāk būs jārīko par tādu objektu būvniecību, kuriem nebūs piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, bet kas var radīt būtisku ietekmi – smaku, troksni, vibrāciju vai citu piesārņojumu videi. Pašvaldība varēs noteikt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana, bet ne teritorijai, kurai vēl ir spēkā detālplānojums.
Likuma grozījumi arī paredz noteikt būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja funkcijas un savstarpējo sadarbību. Regulējums papildināts ar jaunu uzdevumu būvvaldei, kurai būs jānosaka būvinspektoram obligāto būvlaukuma apmeklējumu grafiks.
Likuma izmaiņas paredz saukt pie atbildības personas, kuras kavē iespēju būvinspektoram apskatīt un pārbaudīt ēku tās būvdarbu un ekspluatācijas laikā.
Tāpat atbildīgajām institūcijām ne retāk kā reizi piecos gados būs jāpārbauda būvspeciālistu reģistrā informācija par ikvienu būvspeciālistu.
Plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā līdz ar jauno Būvniecības likumu šī gada 1.oktobrī.
Par Būvniecības likuma grozījumiem Saeimai būs vēl jālemj trešajā galīgajā lasījumā, bet jaunu priekšlikumu iesniegšanai deputātiem ir dota viena nedēļa laika.
