Aicinājumu atbalstīja 86 deputāti, pret bija viens, neviens neatturējās.
Saeima aicina visas projektā iesaistītās puses rast risinājumu domstarpībām, ja tādas radušās, un mudina arī Lietuvas un Igaunijas parlamentus paust atbalstu "Rail Baltica" projekta izšķirīgai virzībai saskaņā ar Baltijas valstu kopējo vēlmi īstenot Ziemeļeiropas reģionam nozīmīgu dzelzceļa attīstības projektu Eiropas Savienības (ES) iekšienē.
"Vēsture liecina, ka Baltijas valstis līdz šim vēl nav kopā realizējušas daudz veiksmīgu projektu. Gluži pretēji, ne reti nacionālās intereses, to skrupulozā aizstāvēšana un nespēja rast kompromisu kopēja mērķa vārdā, ir apturējusi nozīmīgu projektu realizēšanu, taču šobrīd mēs skatāmies nākotnē," sacīja Krauze. "Arī Eiropas Savienības līmenī „Rail Baltica” projekts un tā mērogs ir unikāls. Līdz šim īpašas nozīmes infrastruktūras projekta attīstībā nav piedalījušās vairāk kā divas dalībvalstis. „Rail Baltica” to maina, tādēļ sabiedrības gaidas ir augstas. Baltijas valstīm ir jāspēj atrast kopīga valoda un vienoties un strādāt pie projekta," pauda deputāts.
Cits deputāts Jānis Vucāns (Zaļo un Zemnieku savienība) atgādināja, ka šis virziens ir būtiska maģistrāle ziemeļu-dienvidu virzienā, kam būs liela nozīme gan pasažieru, gan kravu pārvadāšanā. Turklāt ar laiku šajā projektā varētu iesaistīties Somija un Polija.
Kā iepriekš kritiski noskaņota bija Jūlija Stepaņenko ("Saskaņa"). Viņa norādīja, ka uzraudzība pār "Rail Baltica" nav nodrošināta un Saeimas aicinājums būtu politisks atbalsts "Rail Baltica" vadītājai Baibai Rubesai un nediplomātiska spiediena izdarīšana uz Lietuvas un Igaunijas politiķiem. Viņasprāt, šis aicinājums nemazinās saspringto situāciju ap Rubesu.
Savukārt bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss ("Vienotība") atgādināja, ka projektā ir lielas ES investīcijas, tādējādi ir mazākas Baltijas valstu iedzīvotāju investīcijas. Tādējādi bažas par to, ka Baltijas valstu iedzīvotājiem gadiem ilgi vajadzēs maksāt par šo projektu, nav pamatotas. Viņš norādīja, ka ieguvēji būs arī pasažieri, kas pārvietosies tikai pa Latviju, jo pārbraucieni būs ātrāki. Bijušais satiksmes ministrs aicināja atbalstīt aicinājumu un nekavēt projekta attīstību.
KONTEKSTS:
1.februārī notikušajā "RB Rail" akcionāru sapulcē Igaunijas un Lietuvas akcionāri nobalsoja par neuzticību Baibai Rubesai, bet "RB Rail" Latvijas akcionāra "Eiropas Dzelceļa līnijas" (EDzL) vadītājs Andris Linužs balsojumā atturējās. Par šo balsojumu tiks lemts nākamajā "RB Rail" padomes sēdē, kura paredzēta 22.martā.
Pēc akcionāru sapulces Rubesa paziņoja, ka uzņēmuma vadībā saskārusies ar atsevišķu kompānijas padomes locekļu un patieso labuma guvēju pretdarbību "Rail Baltica" projekta pamatnostādnēm.
Lietuvas puse paziņojusi, ka Rubesas izteikumi par akcionāru savstarpējiem konfliktiem ir pilnīgi nepamatoti un var kaitēt projekta stabilitātei un ilgtspējai.
Tikmēr Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi resorisko pārbaudi par Rubesas publiskajiem izteikumiem, ka notikusi iejaukšanās "RB Rail" darbībā.
"Rail Baltica" ir viens no ES prioritārajiem projektiem kopīgas transporta telpas veidošanā, kura īstenošanai ES ir apņēmusies nodrošināt 85% no kopīgajām 5,8 miljardu eiro lielajām izmaksām
